| stroika |
[Apr. 18th, 2013|11:04 pm] |
| [ | music |
| | Burial - Near Dark | ] |
šodienas ceļojums uz stroiku sākās ar to, ka seskis kavēja mūsu tikšanos pie autobusa pieturas, līdz ar to ieradāmies nedaudz vēlāk. man parasti nepatīk tas, ka pieceļos baigi agri (pusseptiņi ir agri, zach), bet kāds kavējas. bet nu tikām līdz busam, un tad sesks stāstīja savus piedzīvojumus hamletā, cilvēki tur laikam nav īpaši mainījušies. aizbraucām uz pieturu, kas arī ļoti konceptuāli saucas "Bāze", tad nu gājām iekšā. tāda riktīgā PSRS tipa būve, kurā strādā cilvēki ar jocīgiem uzvārdiem. iekšā pārsvarā kundzes ap 50 un kungi oranžās vestītēs ar uzrakstu "Latvijas Dzelzceļš". visi firmas darbinieki savā starpā runā krieviski. nedaudz neirotiska pārģērbšanās, kad saprotu, ka kontaktā esošie 3 rabotņiki diez vai saprot latviski, bet nu labi, varbūt, ja turpināšu, varēšu pamācīties krieviski. tā jau normāli, paveci krievu arbeiteri, ēd auzu pārslu putru un meistaro. no sākuma nesām lielas plāksnes uz musaru, kaut kādā brīdī satikām arī šefu Vitāliju (kas komunicē latviski). tad griezām un līmējām plēves pa visām telpām, slaucīju grīdas. pusdienu pātraukums vesela stunda - izgājām ārā. bija ļoti foršs laiks, un Seskis taisīja parkūringu pa milzīgām koka spolēm. gribēja pārlekt pāri sētai, un pirms tā uzleca uz kaut kādas metāla figņas un... sadauzīja potīti. kliedza. līdz ar to viņš darbu drīzumā pameta, un es paliku viens. tas bija nedaudz nekomfortabli gan tajā ziņā, ka grūtāk strādāt vienam (nav kas pietur metramēru, palīdz nogriezt, nostiepj plēvi), bet arī tas, ka krieviski nekādas sarunas es nemāku vest, bet ik pa brīdim ir tā, ka nav ko darīt, un tad es eju uz savu lielo telpu dzert ūdeni. kad gāju ārā smēķēt, jutos kā riktīgi arbeiteris. vairākas kundzes sāka ar mani sarunu latviski, bet tad saprata, ka īsti nesanāk, un beidza krieviski. es patiesībā kaut no tā arī sapratu, piemēram, viena teica, lai pavācu vienā vietā nost plēvi, otra stāstīja ātrāku ceļu līdz musaram. kaut kādā brīdī bija jānēsā visādi reģipši, durvis, smagi maisi, jāizkrauj mašīna, pēc tam visi kolektīvi izgāja ārā smēķēt. kad otro reizi prasīju, vai man vēl būs kādi darbiņi, man norādīja, ka šodien laikam nekā nebūs. kopumā, ja dabūšu samaksu, uzskatu, ka varētu to darīt, nav baigi grūti. un man vispār patīk darīt kaut ko, kas ir fizisks un kam var redzēt kādu rezultātu. un man arī patīk dažkārt nedomāt. labā acs varētu beigt sūrstēt vienīgais.
nujā, tad nu es tādā pašā paskatā skrēju uz autobusu un nosvīdis, arbeitera tērpā aizbraucu ar diviem busiem uz fakultāti, lai paklausītos a.. tur satiku jd pirms a. runas, aizgājām paņemt kafijiņu, saldumus un banānus. uzstāšanās bija laba, bija diskusijas, publika šajā internacionālajā konferencē bez runātājiem biju es un jd. tēma bija par kooperatīvo saimniekošanu un iemītnieku iesaisti dzīvestelpas uzturēšanā. pēc tam meitenes no ģeogrāfijas faka prezentēja tādu utopisku plānu dažādiem pilsētvides uzlabojumiem.
pēc tam bija afterpārtijs, dzērām Gruzijas vīnus, runājāmies ar Igaunijā rezidējošiem, stāstīju par cph. izrādās, ka Tallinā galīgi neesot naktsdzīves, Rīga esot daudz aktīvāka. viens no spicākajiem pasniedzējiem kritizēja domas par turpināšanu studēt socioloģiju un analizēja visu citu pasniedzēju labās un sliktās puses, tas bija jautri.
ejot uz mājām bija ļoti patīkams laikapstāklis. tagad arī smuki līst. |
|
|