| grouper |
[Mar. 14th, 2012|01:06 pm] |
| [ | music |
| | Morrissey - November spawned a monster | ] |
pa ceļam vakar iegāju nopirkt vienu Margaritu un, haha, man prasīja dokumentus. bet Margarita ļoti labs dzēriens.
vakardienas koncerts bija, cerams, šī gada lielākā vilšanās. atnācu uz Anglikāņu baznīcu, kur jau bija sācis spēlēt Rubenis. tā kā esmu jau vairākas reizes redzējis viņa performances, tad nu neko īpaši jaunu neredzēju, pedāļu kruķīšana ar pāris izteiksmīgām vietām, bet noteikti nekas jauns vai baigi labs. vispār man labāk patīk viņa darbība Mona de Bo vai arī tajos gadījumos, ka tik tiešām var dzirdēt, ka viņš arī spēlē ģitāru, nevis tikai ņem no tās signālu.
kopā ar Rihardu nogājām Anglikāņu baznīcas pagrabstāvā uz tualetēm, kas bija interesantākā pasākuma daļa. tur bija pāris izskatīgi baznīcai piederīgie, kuri par iepriekšējo Rubeņa priekšnesumu teica - jocīgas skaņas jums tur augšā.
ta jau iestiprinājāmies un gaidījām Grouper. pirms uzstāšanās viņa vēl nokāpa no skatuves un kaut ko pastāstīja Viestardam, tad aizgāja atpakaļ un sāka kaut ko stāstīt par to, ka laikam spēlēs, izmantojot kasetes, bet pārsvarā neko nedzirdēju, un viņas runai noslēgumu pielika kāda apmeklētāja izsauktais 'we do not hear what you are saying'. par kaut kā tāda teikšanu biju domājis arī es, bet tad iedomājos, ka man no skaļas mūzikas klausīšanās varētu būt mazāk uztveroša dzirde.
tad arī sākās koncerts. pēc pirmajām desmit minūtēm, kurās nekas nebija mainījies - kaut kādi ultraklusi ambienti loopojoši motīvi, prasīju Rihardam, kad tad viņa beidzot sāks spēlēt, jo gaidīju, ka viņa vienkārši stiepj gumiju, lai taisītu baigo pāreju uz dziedāšanu un ģitāras izmantošanu, ko viņa PARASTI dara. šoreiz gan viņa to nedarīja. bijām ārā uzsmēķēt, atnācām atpakaļ, bija nomainījusies nots, bet nekas vairāk. it kā skaņa radīja tādu kristāldzidru uztveri, kas bija pateicīga augsne domāšanai par kaut ko, bet tas nebija gluži tas, ko es vēlējos darīt. pēc tam kaut kādā brīdī apsēdos krietni tuvāk, jo cilvēki ik pa laikam gāja prom. sēžot tuvāk varēja uztvert vairāk, jo tas bija arī vienkārši klusi, bet tāpat garlaicīgi. vēroju, kā baznīcu pamet visādi zināmi cilvēki, kā arī bez tabu komanda. pats nosēdēju līdz beigām, lai būtu nosēdējis līdz beigām. nez, kaut ko tādu varētu spēlēt kaut kāda festa pēdējā dienā, pusguļošai publikai pālī, bet kā individuāla uzstāšanās tas bija pilnīgs feils, un es neesmu dzirdējis citādas atsauksmes. stāstīja, ka esot bijuši cilvēki no Igaunijas, kas speciāli braukuši un maksājuši tos 8 vai 9 ls par biļeti, tiešām izteiktu viņiem līdzjūtību. ne neētiski, ne nabaga emigrējošais cibiņš khosmos neko nav zaudējuši no šī neapmeklējuma. laikam arī pirmais skaņu meža sērijas koncerts, kurā esmu totāli vīlies.
pēc tam gājām uz makdonaldu ēst bērnu komplektus, dabūt jaunas muzikālas rotaļlietas un nomierināt nervus, pēc tam gājām spēlēt u.s., ko būtu varējuši sākt darīt jau laicīgāk. |
|
|