Trešo dienu pēc kārtas ik pa brītiņam palūkoju Dz-svētku noslēguma koncertu - kaut kā bez asaras nobirdināšanas neiespējami. :) Atmiņā cepešmēģinājumi, foršā barošana ar vistu-tādu-un-vistu-šitādu, atmiņā brunči, zem kuriem var paslēpt VISU iedzīvi, tad vēl tramvaji, kuršvairākpantiņusatcerēsies un, protams, PROTAMS, dziesmas. Un dejas. Dejotāji sajūsmina ar organizētību ūtētē.
Tagad skatos un priecājos. Kaut vai opis, kas diriģēja "Kur tu skriesi, vanadziņi" [viņam pēc dažām dienām paliek 96[!!!!!] gadi]. Vai Uldis Žagata!! Vai skaistās solistes. Vai "Gaismas pils" gaismošanās. Vai.. vai par jebkas! Prieks par jebko, kas atgādinātu to jūlija nedēļu. Prieks. :)
      Šī dziesma [uzvedums?] palicis atmiņā kā aizkustinoši graujošākais. Trīcoši.
      Un rekur būs no atklāšanas. Dziesma pati par sevi patīk.

Jā, un šī, manuprāt, ir viena no skaistākajām aizgājušo svētku dejām. Ja nemaldos, pat biju šajā skatē un zinu, kāpēc tauta sākumā aplaudē - dziesmai maldīgs sākums un tā īsti nevar zināt, kurā brīdī tai puišu rindai jāsakustas. Šeit diezgan precīzi, lai neteiktu vairāk.