Atzīstos - veselu mūžību nav rakstīts nekas vairāk par saviem teikumiem pieciem. Šodien jau tas lika sajusties nepieklājīgi. Ārā lēnītiņām lieliem soļiem rudeņojas, rīti ir vēsi, taču tas nemaina lietas būtību.
Aizvakardienas lietusgāžHeimas, fāzeršokolādes, karstvīni tā pirms trijiem naktī, tudalikārtispēterīgi un tamlīdzīgi dzīves jaukumi uzmundrina.
Vakardienas Aristotelis. Kaut kā nespēju atteikt SZF vilinājumam. :) Lepni gāju mājās ar krekliņu mugurā un vēl pēc tam stundas divas nenovilku. Pedapsihu "pedafak-vatafak" - pāri visam!
Šodiena nāca ar īstās skolas apmeklējumu. Neatceros, kad vēl būtu bijis tik liels satraukums, jo skola nezināms ikss, vēl nezināmāki nākamie cīņubiedri un vispār - nav ne jausmas, uz ko esmu parakstījusies.
Direktrisa noteikti nav dzimusi, lai teiktu runas, viņas vietniece arī ne, koris noteikti netika uz dziesmu svētkiem, dejotāji pilnīgi droši tika un blāblāblā, blāblāblā.
Vispār skolai sētā ir suns. Tāds pie ķēdes. Riktīgs plušķis, taču viņā bija kaut kas pazīstams.
Pārsteiguma moments - viens no svarīgākajiem mācībpriekšmetiem būs darbošanās ar foto. Foto dokumentācija.

Kas pats, pats labākais, ka paši attīstīsim filmiņas, taisīsim bildes. Urrrā!!!!
Bet Sveika, Skola, rīt būšu atpakaļ. Divējādas jūtas, bet tomēr man tur patika. :)