Haha, vot, iepūtiet man! Iztērēju atlikušo naudu, nopērkot ņammu diļļu čipsu paskatā. Un lai tik pamēģina tagad kāds riktēties ciemā, jo nedošu. Hšš.
Glauns vakars, kad bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem var dziedāties un veidot horeogrāfiju FR David onkulim, kurš aizvien dzied par to, kā words don`t come easy to me. Cik dumi, bet tā viena no nedaudzajām dziesmām, kurai vārdus zinu diezgan pārliecinoši. :D [bet tur jau nav ko nezināt]
Vēl mazuliet paārstēšu kaklu pa savai modei, tad būs jāņem velo un jādodas ārpasaulē. Varbūt šoreiz izdosies sastapt kādu, kurš, ķēdei nobrūkot, ne tikai pēc tam bučos roku, bet uzsauks želekonfektes. Vienīgā neraža - šorti palikuši laukos. Žēli skatos uz foršajiem zābaciņiem - gribēt gribētos atpakaļ vēl pa kādām klintīm parāpties. Savs kaifs ir tajā, kad pēc vismaz piecu stundu dragāšanas pa reljefiem nokļūsti uz gluda asfalta un tad pārvietojies kā tāds kroplis.