Vecāki ir vienkārši apbrīnojami - zvanu viņiem un saku, ka man varbūt tā kā vajadzētu kaut kur arī iestāties, viņi mierīgā balsī atbild, ka līdz 30. vai kuram tur datumam man vēl ir laiks. :) Uz to laiku arī viņi atgriezīšoties pilsētā, uz to laiku beidzot arī būs kāda nauda, lai kaut ko pasāktu [kas, pie velna, ir medicīniskā izziņa?]. Taču 65 santīmos IR spēks! Vieš cerību, ka līdz bezcerībai vēl gabaliņš jožams.
Mājās beidzies cukurs - kaut kā sāpīgi.
Erotiski modificētā balss pamazām sāk atgriezties. Bet tādā..ēēmm..interesantā formā. Piemēram, dzeguzes balsij pantiņus dziedāt pašā laikā, bet uz piedziedājumu aiziet kaut kas gaudojoši čerkstošs. :D
Jā, un vēl - būs labi. Vuī, un kā vēl! [tikai iedodiet man šokolādi. Vai vismaz želelkonfektes. Vai vismaz smuku dziesmiņ`!]


Bet šī dziesma tomēr ir kaut kas grandiozi jancīgs. :D