Šobrīd balss tik ļoti iedziedāta, ka tāds pirmais soprāns, tenors, bass un vēl šis tas šķiet tīrais nieks. Vareni!

Ā, vēl nepastāstīju par vīru koru nerātnajiem opjiem. Stāsts tāds: mēģinājumi estrādē notiek pa dienu, protams, viskarstākajā saulē, tāpēc tur tāda publiskā pludmale vien sanāk. Vienā koncerta brīdī estrādes priekšpusi aizpilda sievu un vīru kori, saprotams, sievas priekšā, bet vīri - aizmugurē. Jā, un tad tie vīri mēģinājuma laikā tā ļoti nekautrīgi vēroja latvju puskailās daiļavas estrādē, tās bildējot, pārskaitot un nemaz nesekojot diriģentam. Tautā to sauktu par naturālui blenšanu [vai tomēr blenzšanu? smadzene nefilmē], bet man tas šķita tā mīlīgi. Nerātni tie opji, tas gan. :)