gandrīz vai priecīgs noskaņojums. mācību nedēļa noslēgusies īsti neiesākoties, alus garšojis pārāk labi un pārāk bieži, bet ko nu vairs. netieku vaļā no paraduma dzijas kamolus tā rūpīgāk paslēpt, sak`, lai minka netiek klāt un neizpreparē pa savam.
esmu gandrīz vai droša, ka līdz ar atgriešanos daudztūkstošu apdzīvotā vietā, man uz pieres tapis kaut kas uzrakstīts, jo tādu cilvēkbērnu apgrozījumu sen nebija nācies piedzīvot. nez, it kā lipīga būtu. :D [vot, tagad to pateicu skaļi un gan jau nedēļu vismaz neviens nezvanīs, hahaha]
tik vēsi un mierīgi.