vai dzi`, cipari apgalvo, ka twitterī esmu kopš 2009. gada 2. marta, tiesa, ne ļoti regulāri, bet jā, kopš tā datuma. lai gan tā arī neesmu sapratusi, kādas pēdas tur atstāt. un kāpēc. un kuru gan tas varētu interesēt. diendienā nezvejojos pa internetu, tālab atkrīt turienes pārblīvēšana ar visa veida stafu. paliek vienīgi "ko gribu apēst", "kādi ārā mākoņi", "kas muzikāli krāšņs jādzird visiem followeriem" un viss. dziļākā plānā nesanāk iepeldēt. varbūt vairāk nemaz arī nevajag, ne vienmēr jāsaspīlējas līdz pārākajai pakāpei.
taisnībai -
jāā, šovakar bija forši mākoņi, ņēmos fiksi sabildēt.
jāā, dzeru tējiņ` ar medu uz graužu piparkūkas.
jāā, skan nepārprotami trapīgākā mūzika. vakar tik dabūju albumu, bet jau klausos, ūjinu un visādi citādi izrādu savu sajūsmu. tikpat vai katram garāmskrējējam gribētos iešķiebt. lai paklausās. tur kaut kas ir foršs. ka saku!

un vēl un vēl - krietni jāpiedomā, lai nāktu prātā kas romantiskāks par puskrēslā palikušu sabiedrisko transportu. tramvajs, trolejbuss, vilciens, autobuss - ka tik šoferis aizmirsis laicīgi "uzgriezt guņus", hoho, Daina Mediņa!
nu ja, tā tumsiņa priecē. arī caur kapu parku vizinoties.