pavisam droši zinu, ka esmu viens no nejaukākajiem cilvēkiem šaipus Jeņisejai, bet vakardiena tomēr patīkami pārsteidza. Nebiju gaidījusi, ka tik daudzi atcerēsies, mhm! Bet nu lab, ekskursabiedru būs grūti pārspēt, jo viš telefoniski sveikt bija pieteicies jau 6:12 no rīta. :D
Reku būs mans paldies jums, hehe. :P

( ---> )

Pilnīgākā 7. aprīļa nakts dziesma.

Viņurīt te, atverot logus, no pagalma puses tāds dzestrums mācās, ka varētu padomāt, ka 1. septembra rīts un asteres dārzos viegli apsalušas. Un jāgaida līdz deviņiem rītā, kad uz tuvākajām Drogām pēc zeķbiksēm aizcilpot, jo, redz`, izrādās, ka nav nemaz tik silts. Ja jau asteres aukstas.
Pirmajos septemberos kaut kas ir.

labrīt! :)