Mēreni brīnos, ka nekur vēl nemanu ne vēja pūsmiņas no šodien [tas ir, vakar] notikušās "nejaušības " pie Vecrīgas MC - ne bildes, ne video, pat teikumu nav. Nubetlab, tāds laikam arī bija pasākuma mērķis - ne no šā, ne no tā sākās, tāpat arī beidzās un katrs uz savu pusi.
Tātad laukums pie maķīša, kustība kā jau vienmēr, šur tur mana vīriņus ar fotoaparātiem kaut ko gaidām. Īsi pirms pusseptiņiem vakarā no apple bodes tiek iztieptas tumbas, tiek palaista mūzika un laukuma vidū sajož cilvēki dancot latvju dančus. Viena deja, otrā, varbūt vēl trešā un viss. Dejotāji applaudē viens otram un katrs iet uz savu pusi. Trīs, četras minūtes - ne ilgāk.
Pēc pusminūtes laukums atkal pārtop par skrienamo ielu un neviens neko nezin`, neviens neko nav redzējis. Glauni!
Tā nedaudz gan žēl, ka zināju par flešmobu un tālab izpalika pārsteiguma moments, bet tas nu tā.

( Eku reku arī divi bilžuki. Pārāk aizrāvos ar sajūsmināšanos, tāpēc kas jēdzīgāks izpaliek )

pēc stundām divām jābrauc ārā no Rīgas, bet tas tāds nieks vien ir, jo NEKAS-NO-MANTĀM-NAV-SAKRAVĀTS!!!
un tā, meitene mīļā, tagad paplašini plaušas, sagrūd mazgājamo drēbju kalnu maisā/-os, sapako kurpjkastes, atrodi piepūšamo matracīti un brauc savā jaunajā dzīvē.
Ai, Rīga, Rīga, ka` pietrūks Tevis.

Un vēl - kā izrādās - jau kādas divas nedēļas no vietas man bišķiņ sāp kakls. Varētu nelikties ne zinis, ja tas "bišķiņ" nebūtu tik kaitinošs. Pierasts, ka, ja sāp, tad izsāp un viss.
Nu lūk, pirmīt nolēmu tomēr palūkoties, kāpēc tad viš` tā un, lūk, šis rādās sastrutojis.
Jessā!
Piena saldējums gan bija pašā laikā. :)