Stāsts tāds.
Vakarvakars, jau plkst. 21:09. Zvana telefons. XX numurs. Pirmā doma - celt, necelt -, jo parasti sveši numuri neko labu nevēsta. Mirklis pārdomu, bibliotēktantes šajā laikā vairs nestrādā, tātad ceļam klausuli.
Ēmm, ēē, kkoa?
Apkārt troksnis, sabļaujos pa telefonu ar kādu vīriņu, vēl pāris mirkļu neskaidrības, atmiņas svaidzināšana un aaatceros. Zvanīja kungs, kas manā skolā kora vadītājs un sacīja, ka rīt jānāk uz kori. Ēē, ē..koa? Pirmajā septembrī jau dzirdēju viņu uzstāšanos, bezmazvai apraudājos. Saku, ka nē, netieku, jau dziedu citā korī [meli meeliii, saltie meli!]. Viņš jautāja, kādā. Absolūtas pīlītes pūst negribēju, tāpēc izspļāvu, ka ĀVĢ "Mūžīgajā Strautā". Ōōō, Brazovskas skola tad jau tev! Tātad rīt esi trijos skolas aktu zālē! [šķaudu]
Un viss. Te apmēram saruna beidzās.

Šodiena. Sirdsapziņa neļauj neaiziet. Visapkārt meiteņi čivina, pa kādam puisietim, pa zāli rosās vadītājs. Eju klāt, saku, ka, lūk`, vakar man zvanījāt un te nu esmu. Ne viņš man balsi pārbaudīja, neko, aprunājāmies un viņš jau uzreiz pateica, ka drīkstu nākt arī tikai uz vienu mēģinājumu nedēļā. Prasu, vai šodien man arī jāpaliek, jo kakls rej un deguns šņaucas ciet. Kāda runa! Ja jau Brazenes skolu esot gājusi, tā taču nav nekāda problēma!

Tātad palieku. Pēc minūtēm desmit sapratu, ka viņam bija taisnība. Mēģinājums ilga divas stundas, kuru laikā izdziedājām divas dziesmas [gandrīz]. Viena bija dziesma par lāčiem, kuriem garšo medus. Apjoms - viena A4 no abām pusēm, visu laiku atkārtojas viens motīvs.
Otrā dziesma. Tai līdz galam netikām. Nēģeru spiričuels par yo, God! un little Mary. Apjoms - pusotra A4 lapa. Otrajiem altiem visā dziesmā tikai trīs notis - re, mi un sol.
Tomēr līdz galam netikām.

Mēģinājumam happy end, iekšēja trauksme un doma, ciik gan patīkami tagad būtu izdziedāt kaut vai kādu Jāņu dziesmu vai ko no tā repertuāra. Kā saaldais ēdiens. Vēl pēc pāris mirkļiem atminos, ka Brazene taču deva ziņu, ka šodien mēģinājums arī absolventiem. Kāāāda runa!

Nebiju tā domājusi vēl piekāpt MS, bet tomēr vajag. Vajag! Turklāt arī doma, ka tagad taču gatavosies salidojumam ūtētē, bet, ja iešu koristu rindās, varbūt nebūs jāmaksā 20Ls par ieeju.

Eju! Ar cerību, ka nebūs jādzied par lāču mammām ūtētē. Pat kristalspodrie stari būtu gardumu gardums.


[random fakts: lāčukoris piedalīsies skolēnu dziesmu svētkos. hahā!!]