Nekā nebija! Šis mirklis nebūt nav dienas sākums. Sākās jau kaut kad vakarā, kad Linards paziņoja, ka divpadsmitos mums atbrauks pakaļ. [informācijai - līdz šā rīta pusdesmitiem OBLIGĀTI bija jātiek 170 kilometrus pa A6 šoseju līdz Rīgai]
Kā bija, kā ne, izbraucām ap vieniem, visapkārt zibeņi violetus mākoņus šķeļ, mūsu pusē zvaigznes spīguļo.
Pa ceļam es-pat-nezinu-kāpēc savācām vienu super neiereibušu krievu jaunēkļu bariņu, kuriem pa vidu arī divas ģevkas, tad šamos vedām uz Jēkabpili. Āha, salikām busam būdā.
Ap trijiem radās atskārsme, ka nav, nu NAV siltāka/sildošāka apģērba gabala par vīrišķžaketi.
Tikai pirms pieciem tikām ārā no Jēkabpils. Aizraujoši ēst nupat nofenderētas uzlabotās biezpienkūciņas un klausīties dziesmu par zilajiem liniem.
Sešos Ogrē ceļi sagriezās pavisam šķērsām un mums nesaprotami, tāpēc nācās braukt cauri Salaspilij, Sauriešiem, Ulbrokai un citiem miestiem.
Ap pusseptiņiem, joņojot pa Čiekurkalna 2. līniju, sanāca iebraukt bezmazvai vienīgajā peļķē visas ielas garumā un nošķaidīt vienīgo gājēju. @#$%^&*!!!!
Desmit minūtes pirms septiņiem - 130km/h pa Viestura prospektu.
Astoņas minūtes pirms septiņiem pie Mežaparka estrādes sastopam nevienu citu kā Raivo. Jezus, cik brīnišČīgi!
Tagad pusdesmitos vai cikos jābūt tur atpakaļ, tad četros jābūt uz vienu koncertu, tad deviņos vaicikosturesnemaznezinu atpakaļ estrādē, pa vidu vēl jāpaspēj aizbraukt uz kādu pļavu lakstus salasīties, lai rītdienai būtu vainadziņš.
Bet tomēr man ir viens jautājums: kur miedziņam laiks? Ajnutakš, meitēn, baudi romaņķiku! Kā saka - precamies? ;)

laboju: mēģinājums, šķiet, nav nekādos pusdesmitos, bet pusdivpadsmitos. Aš varētu kādu stundiņu pagulēt, bet liels risks nogulēt pavisam. Drīkst zvanīt un dziedāt dumas dziesmas - varbūt izdosies pamodināt. ;)