epizode viens. vakarrīts tā ap 4:35. malkas grēda ceļa malā, putnu žvadzināšanās [kā izrādās, turiene neaprobežojas ar stārķi, bezdelīgu un vistu!], ģitārīt`, salstošas, ļoti saltstošas kājas - deviņi grādi plusā pēc celsija, bet zeme mitra, ne tikai auksta. divas stirnas, augšpēdus būdā aizmidzis suns un saules parādīšanās četros un trīsdesmit deviņās. svētki. jo vairāk tādēļ, ka jūnijs. aptuveni četros un četrdesmit trijās jau lauks, kurā sasēti gurķi un kurš vēl atrodas ēnā. līdz pusastoņiem vairs neatradās. un nebija vairs arī nezāļu un citu zarazu.

epizode divi. šodienas rīts. modinātājs tā uz pusseptiņiem. lai vai kā, vilcienu nogulēju, jo domāju, ka esmu nomodā un ir pagājušas varbūt kādas 5 minūtes, lai gan pulksteņi saka, ka vairāk kā stunda. āha, tātad uz veselu stundu biju vienkārši izslēgusies vārda tiešākajā nozīmē, jo, kā izrādās, šajā laikā esmu runājusi pa telefonu, ko pavisam noteikti neatceros. nācās braukt ar ļoti komfortablu autobusu, kurā ejnusazin kāpēc ik pa brīdim pēc chanel vīrišķsmaržām.

epizode trīs. jel, kāds vēl arī krauj sienu gubās! a6 šosejas autobusu pieturās stāv cilvēki, kurus neviens nevēlas uz kaut kurieni vest. vismaz to pauž viņu stāja, ja to par tādu var nosaukt. nekurcilvēki. redzēju kāpnes uz nekurieni - agrāk tur bija māja. tas ir viss, kas no tās ir palicis.

epizode četri. sestdien ar Linardu braucām prom no Rīgas. pirms Spuņģēniem mūs apdzina glauns bembis, bet, kas jocīgākais, ceļa līkumā tas... rādīja pagriezienu! jautāju brālim, ko tas nozīmē, viņš teica, ka to, ka viņš [bembists] nesen nopircis tiesības. :D nākamajā šosejas līkumā reizē novilkām:"un tagad pa krēēīsi..".

epizode pieci. klausos Sigur Rós jaunāko veikumu. labs/ne tik labs, patīk/ne sevišķi - nedomāju. būs jānopērk!

epizode seši. pirms nepilnas stundas pamodos. šodienas vējš tāds iznīcinātgribošs. viss, kuššu - būs gana staipīti vārdi.

//kāpēc lastefemā man kaimiņu listē mūžīgi kaut kādi meksikāņu mužiki?