Ir interesanti izdzīvot dzīvi nepilnās 48 stundās.
Un jo interesantāk paliek, ja to apzinies, ejnusazin cik ilgi jau stāvot uz mājas sliekšņa svētdienas rītā tā ap pieciem, kad kaut kur turpat mežā kaislīgi [āha! :D] viena dzegūze mūžu skaita, kūtī auksta vista trūd, bet pohainais suns ne aci neceļ uz mums. Un tad runāt par ideālo sievieti.

Aiz loga jasmīns plaukst.

[a ne vella nepateicu to, ko gribēju, bet lai nu paliek! būs lablablabi. mēs esam jauki/-as]