Kaut kā netaisni sanāk, ka cik tur jau padsmitus gadus 12tajiem, kuri visu vidusskolas laiku cītīgi apmeklējuši kori, nav jāliek gala ieskaite mūzikā. Protams, PROTAMS, tikai ne šogad! :D Aizvien pieļauju domu, ka to viņa saka tik tā, lai mūs pabiedētu un lai mēs vienreiz sāktu mācīties. Teju, teju tas koris novedīs līdz vājprātam. Nu fāāk, kas tas par sviestu, ka vai visu aprīli mēģinājumi notika 5x nedēļā parasto 3x vietā, kas tas par f***ing sviestu, ka koris drīz jau izsūknēs mani sausu, bet mums vēl pasaka, ka - zin, mīļumiņi, neesat bijuši pietiekami labi, tagad būs jums papildus ieskaitīte. Nu ja, saprotu, ka tos, kas dārgo kori neapmeklē, arī vajag kaut kā izeksaminēt, lai pārliecinātos par viņu erudīciju/špikotmāku, bet ne jau nu nabaga koristus, kas jau tā dara darbus zvērīgos apjomos!
Traka tā vecene. Un otrdien man viņai gribējās tā dūri sejā, jo nu.. nu.. tas, ka sāk mūs saukt par mēsliem un vēl ko tik ne.. jau par traku. Pat man.
Bet koris pats par sevi tomēr ir brīnišķīgs organisms. Un lai viņa zākā mūs par skati, ka MĒS vainīgi, šā vai tā "Vasaras vakaru" vēl ilgi neaizmirst.
Enter.

[nu re, dižo sāpi izsāpēju :)]

Šorīt, mazgājot zobus, nāca dižā apskaidrība par tām jaunības un šodienas bildītēm. Pirms pāris dienām jau čīkstēju, ka neko nevar atrast, bet eku reku - ir!!!
Šeit ir PIRMS un te būs PĒC.
Ņemu šo bilžu kombināciju, jo patīk, ka ir vienota doma, loģika, ka nav divas pilnīgi "starp citu" bildes. Ar šo laikam gribēju teikt, ka cilvēkbērni aug, braši/ne tik braši pieņemas prātā, bet viņu dziļākā būtība paliek konstanta. Gudri! [gandrīz, khe, khe]