ANNA + АИИА
24 Aprīlis 2008 @ 19:02
*141  
Izrādās, ka sapņi nomāc skaidro domu. Ne pirmo reizi redzu to, ka no sazin kurienes esmu stāvoklī, tad ar tādu emocionālo uzvilktību "iznēsāju" to brīnumu, bet rezultātā nez kāpēc piedzimst.. kaķēns. Nē, pat ne piedzimst, bet vienkārši vienā brīdī ir, bet tad man viņu vienmēr atņem.
Saka, ka man kaķēņus uzticēt nava brīv`.

Bonusā tas, ka Jete tagad sēž klēpī un murrrrā.
 
 
zumīka: vēl prātoju, ko gribu dzirdēt
 
 
ANNA + АИИА
24 Aprīlis 2008 @ 19:19
*142  
Šis ir kaut kas skumjš līdz malu malām. Gribētos aizbraukt uz Vecāķiem visu jūras malu nobradāt.
Lūgtum atslēdziet smadzeni. Nekas tik ļoti nekaitē sirdsmieram kā smadzene!
 
 
zumīka: tagad jau track 19
 
 
ANNA + АИИА
24 Aprīlis 2008 @ 20:32
*143  
Vakar ar Ievu spriedelējām par vasaras plāniem un tamlīdzīgiem bubuļiem. Sarunas aizvirpinājās līdz vienam iecerētam mini, pavisam mini roadtripam. Tas ir, Ievai stāstīju, ka man ir tāds padomā. Tiešām - apjoma ziņā tuvu pastaigai, tomēr Ieva man tā arī jautāja, vai man vienai pašai tomēr nebūs bail. Netiku par to līdz šim domājusi, bet, ja man tā pajautā, tad gluži vai sāku domāt.. Nu ja, un izdomāju arī! Pēc idejas man nebūtu iebildumu vēl kādu braucēju [kā maksimums - 2] paķert līdzi. Bet tiklab varu arī izdomāt, ka tomēr nevienu neņemšu līdzi. Ai nu, lai kā arī būtu, ja kādu tiešām šī doma ieinteresē, drīkst pieteikties, jo, kā saka, mēģināts nav zaudēts.
 Tātad iepriekšējās dienas vakarā ar kādu vilcienu vai tamlīdzīgu zvērēnu ieripināties Līvānos, tad mīt uz mājām, kas arī nebūt nav mazākais gabals. Mājās samieloties ar supertruperīgiem ceptiem kartupeļiem vai ko tikpat supertruper garšīgu vecmammas gaumē, tad varbūt diezgan laikus aiziet gulēt, no rīta vēlams tīri agri piecelties, tad saēsties izslavētās vecmammas pankūkas [:)] un - ceļš var sākties! Līdz Līvāniem, sameklēt pārceltuvi, varbūt tikt otrā krastā, ripināties pa turieni [neesmu tur bijusi, tik vien kā redzējusi no labā krasta :D] līdz Jēkabpilij, Jēkabpilī paciemoties pie Ievas un ļaut, lai viņa tur mūs apčubina un izlutina ar ledusskapja gardumiem, bet pēc tam kaut kad pēcpusdienā vai kad ripināties pa šoseju atpakaļ uz Līvāniem.
Vājprāts, cik murgaini izteicos, bet principā maršruts ir vienkāršāks par vienkāršu, turklāt kopumā tas ir ne vairāk kā 60 km garš. It kā būtu paveicams ļoti īsā laikā, bet domāju arī par apkārtnes izpēti - vismaz tādā līmenī, lai kaut cik nojaustu savu senču takas. :) Finansiālus robus arī necērt, ja ņem vērā to, ka visur mūs laipni un viesmīlīgi sabaro ar to labāko, kas vien atrodams. Tātad vienīgie izdevumi ir transportam uz Līvāniem un atpakaļ.
Viss, kušš, beidzu muldēt, bet ielieku vēl papildus saķēpātu karti.

Apakšā uzliku arī mērodziņu - kā redzams, tiešām dikti necils.
Ā, ja kāds vēl nesaprata, tad gluži loģiski, ka transportlīdzeklis ir tas, kas vārdā divritenis.
 
 
zumīka: Menuets - Dzeguzes Balss