ANNA + АИИА
02 Februāris 2008 @ 00:01
*74  
Paskat, lietas ripo uz priekšu. Tā tam arī būtu jābūt tīri principa pēc, bet ko nu daudz muļķojos. Baismīgi šausmīgas stundas šīs te. Doties gulēt nebūtu atrisinājums. Saprotams, miedziņš ir jauks un aizdzen visus bubuļus, tomēr "beidzot" laiks bubuļus nevis vienkārši noignorēt, bet mēģināt ar tiem sadzīvot. Vismaz vēl kādu stundiņu. Šī te vēl nav sevis spīdzināšana. Nē, nē - šī te nav gan. Rīt Ievai žetonvakars. Tā iekšējā rosība un nemiers, kas bija nedēļas sākumā, būs pie kāda aizgājuši ciemos. Pāradresēju, kā šķiet. Palika tāda ķēpķēēp pēcgarša, bet tā ļoti ceru, ka būs ļoti jauki. Tā jābūt. Man galīgi vairs negribas saprast cilvēkus. Viņi tomēr ir baigie draņķi. Jā, arī Tu, kas šobrīd šo te esi uzdrošinājies lasīt, lai gan labuma diža Tev no tā nebūs, arī es, kas sadomājis neganti izbrēkties, un draņķis ir arī tas, kurš šo te nemaz neizlasīs, jo nezina par tāda ieraksta eksistecnci. [par to vien draņķis, ka nezin`!] Subjektīvi, viss ir subjektīvi un bez argumentiem, bet ne man kas jāpierāda, ne to maz vēlos. Tā vienkārši ir. Neizprotami pēc vella. Vēl ilgi nesapratīšu, kāda suņa pēc ir kaut kas jāpanāk, lai to pēc tam bez liekām ceremonijām aizviestu prom. Mēģinātu aizbiedēt. Varbūt man vispār paklusēt? Jo vairāk tā izmasē, jo vairāk gribas nelīst laukā. Zūd jēga. Kāda jēga, ja visapkārt vienas vienīgas netīrības, patiesības aizgrūztas nebūtībā un sirdsapziņa līdz ar to morāli sadragāta? Tā nevar. Tā nevar dienu no dienas bakstīt, ja neredzi kaut kripatiņu tāda īsta smaida, prieka, attieksmes. Vienubrīd jau likās, ka cilvēkbērni būs atmodušies no drūmā perioda, kad neviens lāgā nesmaida, katrs tup savā stūrī, bet nē, nē - nekur tālu drūmums nebija pazudis. Man gan šķiet, ka tas tomēr vairāk atkarīgs no tā, kā lūkojas uz apkārtējiem. Ja gribēsi redzēt priecīgus cilvēkus, tad arī redzēsi. Un otrādi. Pietiek, būs gana virpināt garus teikumus. "Īsumā" gribēju vien teikt, ka esmu šausmīgi nogurusi. Nogurums visur. Nepatīk, ļoti nepatīk, ja stāsta lietas, par ko pats nemaz nav pārliecināts, bet cenšas mani sabarot ar tādu informāciju, apvārdo. Liek justies tā nelāgi. Tā, it kā atrodos ne tur, kur man pienāktos. Nogurums. Ar miegainuma efektu. Pasaulīgais miega efekts.
 
 
zumīka: miera mūzikas arhīvi
 
 
ANNA + АИИА
02 Februāris 2008 @ 00:33
*75  
Solos kādam reiz izstāstīt vienu bezgalskaistu stāstu par smaidītājiem. Bet tas uz individuālo pieprasījumu. Īss stāsta apraksts: no izdomājuma ne vēsts, piedzīvots esot šepat uz vietas, laimīgu beigu tam nav, jo beigas nemaz vēl nav pienākušas, taču stāsts tik un tā ir aizkustinoši naivs. Stāsts tāds ir, jo tādi ir viņi paši - puķaini nopietni. Un viņi ļoti, ļoti piestāv viens otram, tikai paši to vēl nezin`.

Tikmēr gribēju parādīt mašīnīt`, kādu šodien manīju pie Francijas vēstniecības. Un sapratu, ka BAAAIGI patīk! [brummbrummbrumm]
 
 
zumīka: Track 18