Gribēju pastāstīt, kā mums šorīt gāja, bet vispār lieta tāda, ka slinkums jau pāris stundas kā glūn aiz stūra un sapin pirkstus, tāpēc rakstīt grūti. Bet nu neko!
Tātad plāns bija piecelties pusastoņos no rīta [!!] svētdienas dienā un braukt lūkoties. Par šo gan smējos ilgi un dikti, bet, gluži saprotams, kārtējais izaicinājums! Smejos es vai ne, bet piecēlos, un ne tikai piecēlos, bet arī aizbraucu!! Tas ir, mēs aizbraucām.
Tā kā, skatoties ārā pa logu, īsti nekādus vējus nemanīju, tad tā arī domāju, ka tik vien kā aizbrauksim uz Bolderāju, paskatīsimies - vaai, cik mierīgi! - un viss. Kļūda! Tiklīdz kā izlīdu uz Brīvības ielas, vējš sapurināja [lai gan tā arī bija sakritība]. Brīvības/Tallinas ielas krusta pārtikas bodē iepirku dienišķo brokastu šokolādi un tad aidā uz trešo autobusu.
Jāāā, vispār tas autobuss bija kaitinoši smieklīgs. :D [ne velti pēc tam izlēmu braukt ar nākamo] Jāsāk ar to, ka pa centru tas ripinājās nu tiiiik mierīgi, ka gribējās vai iet un iestumt! Pierasts, ka situācijās, kad luksoforā zaļais mirgo/iedegas dzeltenais, sabiedriskais transports tik gāž pedāli grīdā, bet šis neko - ļoti, ļoti lēni pieripo krustojumā un GAIDA. Uz Akmens tilta autobusu apsteidza 2. tramvajs, kurš, starp citu, arī nebija īpaši steidzīgs. Tomēr jo jautrāk palika, kad autobuss paguva braucot uzņemt pasažierus. Tas izpaužas tā, ka, šķērsojot krustojumu, atvērās durvis un iekšā ieleca pasažieris. :D Jā, un visam kā brīnišķīgs fons - "neskaļa" krievu jējējē muzīciņ`.
Bet nēē, vispār stāsts nebūt nav par autobusu. To, starp citu, tikko atcerējos. Ko gan lai īsti saka? Rīts pats par sevi tāds iedvesmojošs. Saulains. Un zilām debesīm. Un vējains. Jūrīna arī tāda mīlīgā gadījusies - šņākuļoja jau pa lielu gabalu. Un viļņi baltām malām! Patīk, diktām patīk tādas ainas. [apsvēru domu, vai neielikt bildi [:D], bet īsti nav nevienas tādas uzskatāmas] Līdz molam negājām laika ierobežotības dēļ.
Bolderājas Nelda. :) Īpaša vieta! Līdz šim, cik esmu bijusi tajā rajonā, šīs iestādes apmeklējums - neizbēgams.
Viiiiisss, beidzu rakstīt. Domāšana sevišķi neveicas. Labi, labi - tās gan ir tikai atrunas, jo nekas jau nav jādomā, ja kaut ko mēģina [uzsveru - mēģina] atstāstīt, bet fakts kā tāds, ka miegs baig` uzprasās, tad nu jādod šim ar`!
Saldu miegošan`!
Tātad plāns bija piecelties pusastoņos no rīta [!!] svētdienas dienā un braukt lūkoties. Par šo gan smējos ilgi un dikti, bet, gluži saprotams, kārtējais izaicinājums! Smejos es vai ne, bet piecēlos, un ne tikai piecēlos, bet arī aizbraucu!! Tas ir, mēs aizbraucām.
Tā kā, skatoties ārā pa logu, īsti nekādus vējus nemanīju, tad tā arī domāju, ka tik vien kā aizbrauksim uz Bolderāju, paskatīsimies - vaai, cik mierīgi! - un viss. Kļūda! Tiklīdz kā izlīdu uz Brīvības ielas, vējš sapurināja [lai gan tā arī bija sakritība]. Brīvības/Tallinas ielas krusta pārtikas bodē iepirku dienišķo brokastu šokolādi un tad aidā uz trešo autobusu.
Jāāā, vispār tas autobuss bija kaitinoši smieklīgs. :D [ne velti pēc tam izlēmu braukt ar nākamo] Jāsāk ar to, ka pa centru tas ripinājās nu tiiiik mierīgi, ka gribējās vai iet un iestumt! Pierasts, ka situācijās, kad luksoforā zaļais mirgo/iedegas dzeltenais, sabiedriskais transports tik gāž pedāli grīdā, bet šis neko - ļoti, ļoti lēni pieripo krustojumā un GAIDA. Uz Akmens tilta autobusu apsteidza 2. tramvajs, kurš, starp citu, arī nebija īpaši steidzīgs. Tomēr jo jautrāk palika, kad autobuss paguva braucot uzņemt pasažierus. Tas izpaužas tā, ka, šķērsojot krustojumu, atvērās durvis un iekšā ieleca pasažieris. :D Jā, un visam kā brīnišķīgs fons - "neskaļa" krievu jējējē muzīciņ`.
Bet nēē, vispār stāsts nebūt nav par autobusu. To, starp citu, tikko atcerējos. Ko gan lai īsti saka? Rīts pats par sevi tāds iedvesmojošs. Saulains. Un zilām debesīm. Un vējains. Jūrīna arī tāda mīlīgā gadījusies - šņākuļoja jau pa lielu gabalu. Un viļņi baltām malām! Patīk, diktām patīk tādas ainas. [apsvēru domu, vai neielikt bildi [:D], bet īsti nav nevienas tādas uzskatāmas] Līdz molam negājām laika ierobežotības dēļ.
Bolderājas Nelda. :) Īpaša vieta! Līdz šim, cik esmu bijusi tajā rajonā, šīs iestādes apmeklējums - neizbēgams.
Viiiiisss, beidzu rakstīt. Domāšana sevišķi neveicas. Labi, labi - tās gan ir tikai atrunas, jo nekas jau nav jādomā, ja kaut ko mēģina [uzsveru - mēģina] atstāstīt, bet fakts kā tāds, ka miegs baig` uzprasās, tad nu jādod šim ar`!
Saldu miegošan`!
pacāns jūtas: , kam prātā žāvas
zumīka: Kino - Kukushka [nerakstos rakstīt kirilicā vai kāviņtursauc
līv a koment