rīt aizmirsīšu, ka bija pat tāda šodiena.

Padomā tik, ko es atradu!!
-->
"Un tad nu mēs tā sēdējām un klausījāmies. Katra dzīvojām savā sapņu pasaulē. Tas jau nav slikti. Tā ir dzīve, ka katram ir savi sapņi, un tas pat ir tik "sasodīti labi", ka pat trūkst vārdu. Metanoia.. un tad vēl tā mūzika, tā bija tik... Mēs taču daudz domājām viņu klausoties, vai ne? Tā taču bija, tās nebija tikai manas iedomas. Mēs ļāvām saviem sapņiem vaļu, mēs redzējām sev apkārt eņģeļus un pašas par tādiem tapām. Vai nav burvīgi saprast to, ka Tev ir spārni, ka Tu esi brīnums?! Tu tiešām esi brīnums!!! Lai kur Tu arī nebūtu, es vienmēr būšu kopā ar Tevi, jo mēs visas satiksimies lidojumā! Mēs esam kaut kas labs, ne velti mēs dzīvojam... Ne velti mēs sapņojam. Un tad, kad gribas raudāt, ir jāraud, un tad, kad gribas smieties, ir jāsmejas! Un galvenais vienmēr ir jāmīl, nekad nedrīkst zaudēt ticību. Tai vienmēr ir jābūt ar mums. Mēs taču esam eņģeļi, un kā tad mēs varam neticēt! Mēs esam labās! Mums ir kaut kas tāds, ko neviens mums nevar atņemt.. tā ir mūsu draudzība! Un nekas nevar beigties, tā vēl īsti nesākoties, jo katra diena ir tikai mūsu!"

citāta beigas.