Vairs nekādi nepārsteidz fakts, ka jau atkal izdodas atrast ne to tuvāko sabiedriskā transporta pieturu. Šajā gadījumā tikai mazliet saliju, tikai mazliet sapūta, bet nu neko - pieturu atradu, tiku siltā autobusā, tur pat mazliet arī apžuvu. :) Jo vairāk - tā arī nav saprašanas, kur atrodas tuvākā pietura no tā bibliotēkas. Bet nē, tiešām nesaku neko "gaudulīgu", jo sanāca itin interesants pārgājiens ļoti "ejamos" laikapstākļos.
Šausmīgi sapriecājos, kad izrāpos ārā no autobusa. Mmmh, smaržoja pēc "Serenādes" končām! Sen tā nebija bijis. Tāpēc aizvien esmu ar visām n-ām par šejieni. Pat ar ne pārāk viegli izturamo ielas baurošanu, bet par šejieni.
[oo, kāda jauka sakritība! Iekš winamp samesta vesela kaudze Vis Kaut Kā un, kā rādās, 666. dziesma ir trīs minūtes un 33 sekundes gara. Pa mīlīgo]