Murgs, murgs - visapkārt viens vienīgs murgs. Tādu skumju murgs.Šovakar ar tēti dzeram karstvīnu. Tādu, kurš maksā vien latu sešdesmit, bet garšo pietiekami atbaidoši. Vispār tā bija mana vēlme. Palūdzu - atnesa. Vēl šepat beidzot ir arī Linards. Šausmīgi sen nebiju viņu satikusi. Viņš gan šobrīd nav mājās, bet vispār ir. Rīt, šķiet, dosies atpakaļ uz Rēzekni. Jā, un vēl ir arī Jete. Šobrīd viņa vienkārši ir ar visiem pa draugam.
Bet murgs. Karstvīnam tik ass aromāts, ka, pat lāgā to neiedzerot, rodas vēlme aktīvi klepot.
Pirms kādiem padsmit gadiem bijām kādās bērēs, kur neviens ar mums - sīčiem - negribēja ņemties, vien vectēvs uzņēmās. Tā nu viņš mūs visus sasēdināja žigulītī un aizveda uz saldējuma bodi. Atceros, ka man tika dubultā vafeļglāzīte, jo pirmā izrādījās caura. Ļoti, tik ļoti gribētos vēl kaut reizi tā ar vectēvu kur aizbraukt, kaut vai vienkārši pēc tā paša saldējuma.. Mīļākais vectēvs, kāds vien vispār dzīvojis. Vēl 25. augustā viņš devās dzelzceļa stacijas virzienā, lai sagaidītu un aizvestu kādu uz mājām. Un šādi vienmēr. Vai ārā karstums, vai sals, vai astoņi vakarā, vai pusseptiņi no rīta. Neskatoties uz laiku, viņš nekad nepievīla, un, kad izkāpi no vilciena, izrādās, ka viņš jau vismaz pusstundu gaidījis. Ai, vectēv.. par Tevi varētu runāt daudz un dikti. Bet nu.. nu vienkārši pinkšķu un triecu saprātu pret sazin kurieni, jo, redz, man ir kauns pateikt Tev to, cik brīnišķīgs vectēvs Tu mums esi. Neaizstājams. Mūsu vectēvs. Es ceru, ka man vēl būs iespēja labot savu muļķību. Citādi - nepiedodami. Kaut būtu vēl iespēja..