pēdējbrīža-man-patīk-mirkļi:

Pirmdienas vakarā tā ap sešiem ļauties >gultas+skata ārā pa logu, kur koku un laternu meži+lielo bubinātājausu< valdzinājumam. Rezultātā lapas snieg kā tādi filmas beigu titri un tā nebūt nav nekāda melanholija. Vējš un Viðrar Vel Til Loftárása kā sinhronas parādības, it īpaši ap septītās minūtes beigām.

Patīk, ļoti, ļoti patīk tie cilvēkbērni, kas, braucot vilcienā, klausās mūziku, bet tad pilnīgi negaidīti pasmaida. Ej nu sazin` iemeslu, bet nav būtiski - reakcija vien ir tā vērta!

[runājamais ir augšāmcēlies. pavisam droši!]