Aptuveni pirms nedēļas logojos iekšā hanzanetā un viņi man pieprasīja, lai nomainu paroli. Prasīts - darīts. Ieliku tādu, lai nākamreiz atcerētos.
Pienāca 2009. gada 22. septembris. klik, klik - hanzanetelvē. Lietotājvārds.. parole.. parole? Pag, pag.. PAROLE? Ej nu tagad uzmini, kas pirms nedēļas būs licies viegli iegaumējams. Pieci minējumi un karte bloķēta.
Situāciju pastāstīju tēvam un apjautājos, vai kartes atbloķēšana ko maksā. Viņš nezināja, toties izdomāja, ka ieskaitīs man kartē naudu. Jauki jau, protams.. :D

Ja par failiem runā, tad noteikti būtu jāpiemin arī svētdienas fail, kad atslēdzu mašīnu, lai tiktu bagāžniekā. Pīp, pīp un mašīna atslēgta. Atveru durvis, pavelku bagāžnieka kliņķi, aizveru durvis. Pīp, pīp. Hm, aizdomīgi. Nu ja, protams, ka vāģis izdomāja, ka durvis aizslēgs pats, bez manas ziņas. :D



(šajā brīdī drīksti ātri apdomāt iespējamo atslēgas atrašanās vietu)



Nezinu, kā citiem mašīņiem, bet šim ir tāda pašaura "lūciņa" aizmugurējā sēdeklī, kas savieno bagāžnieku ar salonu. Ielīdu bagāžniekā, tad pa lūku salonā un pie atslēgām. Nnnais! Gan neatceros, kad vēl pēdējoreiz krūtis būtu bijušas tik ļoti saspiestas.