|
|
Pirmdiena, 26. Okt 2009, 21:20
Laimīga negadījuma pēc man ir iespēja izdot samērā jauku naudas summu un pasēdēt Liepājā vismaz par 2 dienām ilgāk. Tātad - līdz vismaz rītvakaram. wiiiii (sun)
...un mēģināt pakāpties mazliet virs zemes un palūkoties uz sevi un savu dzīvi plašākā mērogā. pārāk ilgi esmu bijusi vienā līmenī ar ikdienu. Ar šīm divām dienām nepietiks. Man vajadzīga vismaz nedēļa...
...un vēl - es faktiski esmu nogurusi būt viena. Šis ir brīdis, kad beidzot varu skaļi un nešauboties izteikt Ciba Dievam vēlēšanos. Pēc visām mašīnām, dzīvokļiem un diplomdarbiem. Mīļais Cibas Dievs, dod lūdzu man labu un piemērotu vīru! Svētdiena, 25. Okt 2009, 23:27
Es šodien atradu Kanādu Latvijā. Un man tā pieder! Svētdiena, 25. Okt 2009, 01:34
We should've walked home together. The fuckin' rain! Trešdiena, 21. Okt 2009, 15:00
mhm...manas mājas ir ne tikai bārs, hostelis un baznīca. Izrādās, tā ir arī veļas mazgātuve.
yesss! Svētdiena, 18. Okt 2009, 22:43
Dievs, lūdzu palīdzi man atgūt to brīvību, kuru esmu kaut kur, kaut kā pazaudējusi!
How didn't I realize it!? It's been gone for quite a while. Where? When? How? Come and plug me back in!!! Svētdiena, 18. Okt 2009, 22:16
Mēs viņu atlaidām,bet viņa neiet prom. Viņa ir te ieaugusi. Kā pienene ar visdziļāko sakni iesakņojusies, kā tītenis ievijusies katrā šķirbā, kā dadzis aizsargā savas pozīcijas, saslējusi adatas kaujas pozīcijā. Viņai esot tiesības domāt 48h, viņai esot tiesības nostrādāt vēl vienu mēnesi. Kā gan viņa domā to izdarīt, ja neviens nevēlas viņu šeit vairs redzēt? Kā viņa iedomājas strādāt vietā, kur viņai ik dienas nocirtīs kārtējo zaru? Svētdiena, 18. Okt 2009, 18:40
Svētdiena, 18. Okt 2009, 03:39
OMG, viņam taču ir tikai PIECPADSMIT!!!!!!!11 Sestdiena, 17. Okt 2009, 14:48 you don't call it "old". you call it "vintage". ;)
Man šķiet, ka es drīz savu auto atdošu brālītim (tiklīdz viņam paliks 18). Es domāju, ka viņam visi tie izaicinājumi "skrieties" pirmajam no luksofora varētu likties kārdinošāki. Es laikam neko pārāk daudz nesaprotu no cipariņiem un markām - es mašīnas atšķiru tikai pēc krāsām, bet visi tie komentāri no dažāda vecuma vīriešiem par manu auto, visi tie, kas regulāri domā, ka es gribu viņus "noskriet", liek domāt, ka tēvs, kad teica, ka "šitas autiņš būs labs", bija vairāk domājis nevis par mani, bet par savu 18-gadīga puišeļa sapņa piepildījumu. Nu vai arī man jāizvelk dienasgaismā sen aizmirstās tās rakstura īpašības, kuru dēļ papiņš joprojām domā, ka man kaut kas tāds piestāv. Sestdiena, 17. Okt 2009, 14:46
Tikko sapratu, kam man no cibas nenāk komentāri uz e-pastu vismaz divas dienas...varbūt arī ilgāk.
peee! kādēļkādēļparkomantas?! Sestdiena, 17. Okt 2009, 14:18
OMG, IT's CHRISTMAS!!! Ceturtdiena, 15. Okt 2009, 17:23
Vakardienas apgaismība - "baznīcai" vajag jaunas telpas. Mana viesistaba kļuvusi par šauru un par personisku. Tas vairs "negriežas" ap mani un manām atziņām - "baznīca" kļuvusi par "tautas" īpašumu.
Tagad vajag kādu citu, kurš ziedo telpu vismaz 50m2 platībā Vecrīgā vai tās tuvumā. Vietu, kur tikties "Pasaules glābšanas" :) organizācijai. Ja Jums kāds zināms, moš, padod ziņu? ;) Sestdiena, 10. Okt 2009, 12:43
Izmazgāju veļu, noslaucīju putekļus, nomazgāju logus un izsūcu grīdu. Sen nebiju bijusi mājās.
Man laikam jāsāk pie sevis pierast - up and down periods is my normal way to go. Šonakt notika klikšķis un atkal esmu priecīga. Šķiet - iekšā atkal sākusi spīdēt gaisma.
It's good not to be a human anymore! yo-hooo! Piektdiena, 9. Okt 2009, 14:33
Nu vienreiz ir kaut kas smieklīgs:
Ko teikt SVF, ja viņi prasa atdot aizdevumu ☺Eiropas Valsts, uz kuru jūs zvanāt ir izslēgta vai atrodas ārpus uztveršanas zonas... ☺Gribat atpakaļ naudu? Sūtiet SMS ar tekstu "atdod naudu" uz 171 un pie savas naudas saņemsi klāt 50 centu un dziesmu "I Gel Money". Īsziņas cena 100 000 000 Ls ☺My answer will be but i will not say. ☺Izmeklēšanas rezultātā mēs atklājām, ka firma "Latvija" ir fiktīva un reģistrēta uz bezpajumtnieka vārda. Atvainojiet. ☺Kādu naudu? Fonda naudu? Neko tādu nezinu. Neviens no visas latviešu tautas nekādu fonda naudu nav redzējis, goda vārds, būsiet sajaukuši. ☺Mums nepietiek finansējuma, lai šo jautājumu risinātu. ☺Mēs negribam izraisīt ekonomikas krīzi, iepludinot SVF tik lielu naudas summu... ☺Tie, kas aizņēmās visi ir Īrijā. Griezieties pie Īrijas. ☺Mēs kaut kā neredzam, ka uz papīriem kaut kur būtu parakstījusies "Latvija". ☺Atdot? Bet mums ar to naudu pietika tikai tam, lai izskatītu, kur to naudu tērēt! ☺(Zatlera atbilde) Kāda nauda? Kas ir nauda? Starp citu, kādā sakarā jūs runājat par naudu? Un kas es esmu? ☺Mums jūs neko neesat aizdevuši! Varbūt Austrijai? Viņu karogs bāāāigi līdzīgs mūsējam. ☺Redziet, ir jautājumi, uz kuriem nav atbildes. ☺Atvainojiet Jūs sajaucāt numurus! ☺Jūs vispār zināt, ka Latvijā ir likums, kas aizsargā maksātnespējīgos kredīta ņēmējus??? Ceturtdiena, 8. Okt 2009, 23:00
Pssst, btw, manā gultā guļ maza ķīniešu meitenīte! Es viņu atvedu sev līdzi no Ventspils. Pēc tam, kad biju baigā gudriniece, kas bez kartes meklē 4.vidusskolu nezināmā pilsētā, mēģina atrast draudzenes dzīvesvietu un pēc laba ieteikuma atrod mežu, kurā veselu stundu vienatnē vandās. Brīnišķīga diena! Bieži negadās darbadienas vidū staigāt pa mežu un pēc darba barot ķīniešus. :) Trešdiena, 7. Okt 2009, 23:24
Runājot par bosiem - mēs ar direktori pārkāpām koleģiālo attiecību barjeru piektdien. Tagad mēs esam draudzenes. Tas ievieš jaunas vēsmas darba atmosfērā. Augstāka kvalitāte, mazāk stresa. Viņa un viņas ģimene ir ielūgta pie maniem vecākiem ciemos. Tas nav nekas tāds, ko es būtu gaidījusi vispār...un tik ātri.
Attiecības ar vecākiem arī ļoti mainās. Strauji. Aizvedu mammīti uz Igauniju garīgās izaugsmes ceļojumā. Spontāns gājiens. Teica, ka jūtoties, it kā es būtu viņas māte nevis otrādi. Un starp meitām kopumā jūtoties kā māsa nevis māte. Mēs mēģināsim viņai uzdāvināt iespēju būt par māti, būt par sevi. To, kas viņai nav bijis ilgus gadus, ja ne nekad. Kā jau 99% viņas vecuma cilvēkiem. Audzināšana. Aizliegtā dzīve. Sapņu kļūšana par realitāti.
Drīz. Pēc šīs pasaules gala iestāsies paradīze visiem, kas to vēlēsies. Tiem, kas ļoti vēlas, tiem tā iestājas jau tagad. Viņa būs viena no tiem, kas negaidīs līdz pēdējam brīdim, lai sāktu izdzīvot sapņus. Trešdiena, 7. Okt 2009, 22:26
Atnāca augšstāva kaimiņiene nedaudz bagātinājusies, pasludināja, ka ir ievilkusi internetu un laipni uzdāvināja paroli. JU-HUUU! Nepagāja ne divas bezcerīgas nedēļas, kad mana māja atkal ir pilna interneta! Even better - vēl pilnāka kā iepriekš, jo šis tīkls izplatās pa visu dzīvokli, ne tikai gar ārsienu.
wiiiilife'sgooodwiiii (sun) Svētdiena, 4. Okt 2009, 22:20 Nevaru ar sevi vienoties.
Portugāle vai Spānija? Tagad vai vēlāk? Braukt vai nebraukt?
Eksistenciālo jautājumu diena (kasesesmu, kuresesmu, komantagaddarīt).
Ak jā, starp citu - mēs atvērām baznīcu. Dievs man teica "ir laiks", meitenes teica, ka arī viņām līdzīga ziņa nākusi. Vienojāmies un teicām - let it be! Ir vieta, ir regulārs laiks, ir cilvēki, kas nāk kopā, lai formulētos, formētos, stiprinātu sevi un viens otru, baudītu dzīvi, mīlētu un spīdētu. Būt par gaismu. Sev, viens otram, pasaulei. Tāds ir Dieva plāns, tas ir tas, ko mēs gribam, tas ir tas, ko mēs esam izlēmuši turpmāk darīt, pareizāk sakot - esam sapratuši, kam patiesībā esam radīti un ko patiesībā vēlamies. Laimīga dzīve ar Dievu roku rokā - izrādās, ka tas nemaz nav tik neaizsniedzami. Nomirt un augšām celties - izrādās, ka tā nav tikai Jēzus privilēģija. Izrādās, ka tā vispār nav privilēģija - tas ir tikai un vienīgi gribēšanas jautājums. Piektdiena, 18. Sep 2009, 13:27
Ceturtdiena, 17. Sep 2009, 20:13
"Es šodien jūku prātā, Es rītu būšu brīvs..."
Uzraku datorā 5 gadu vecas fotogrāfijas un saprotu, ka nespēju atcerēties, kur tas fotogrāfēts, kas ir cilvēki man apkārt un kādēļ es atrodos fotogrāfijās. Un tās nav tusiņu bildes, kur izskaidrojums būtu - randomi cilvēki pālī. Tad sāk ataust atmiņa un atceros, cik ļoti svarīgi šie cilvēki reiz bijuši, saprotu, cik ļoti man viņu pietrūkst un ka nemaz nezinu, kā viņus tagad atrast. Lai pajautātu, kā klājas.
Man viņu ļoti pietrūkst. Tik daudz cilvēku, lietu, notikumu un emociju pilna dzīve! Tik daudz, ka, šķiet - vēl mazliet - un es vairs nespēšu salikt punktus uz i. Katra pēdējā gada diena ir bijusi vesela nodzīvota gada vērta. Piesātinājuma un augšanas līmenis pieaug ik dienas.
Debriefing period of my life. "Where do we go from here?"
Paļaujies! |