Sēdēju, smaidīju, kusu un nezināju, ko teikt uz mīlestības, cieņas un apbrīnas apliecinājumiem, kas straumēm plūda manā virzienā. Kas pats galvenais - no kā - no maniem "bērniem"! Ja viņi nebūtu to tik emocionāli stāstījuši stundu no vietas, es nebūtu iedomājusies, cik ļoti viņiem svarīgs mans darbs, cik ļoti viņi novērtē darīto, cik ļoti viņi ciena mani par to, ko daru. Es pat nebūtu iedomājusies, ka viņi to REDZ un pamana, un ka tas uz viņiem ir atstājis TĀDU iespaidu!
Cik ļoti es viņus visus mīlu!
Sagribējās vēlreiz pateikties visiem, kas pret mani bijuši labi - cilvēkiem jāzina, cik viņi ir novērtēti! Mīlestība vairo mīlestību!
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}