![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
es lidoju prom!
man konkrēti jāsavācas, lai es neaizrautos, neuzkāptu uz palodzes un neizlēktu
no sajūtas, ka varu lidot!!!"
Visu šo dienu lidoju. Un bez redzama iemesla. VIenkārši virpuļoju savās emocijās. Es esmu brīva! Tik brīva, ka šķiet - nekas mani netur. Un kā punkts uz "i" šai dienai bija filma "Across The Universe" ("Pāri visumam"). Iesaku. ĻOTI! Sajūta, ka jāmet nost ziemas drēbes, jāizvelk no skapja puķainie svārki, jāpārmet pār plecu svītrainā soma un jāskrien visaugstākajā tornī, lai ar baudu skatītos uz pilsētu, laukiem, debesīm, jūru un elpotu, elpotu, elpotu!!! - vēju un sauli. Aizvērtu acis un saplūstu ar Visumu. Robežas izklīst. Telpas nav. Laika nav. Ir tikai bezgalīgās Laimes sajūta.
Londona - gaidi mani! Oh, sweet memories!
P.S. TO make it even more significant - mana dzīvokļa biedrene, izrādās, ir pilnīgi nejauši un neatkarīgi no manis ARĪ vakar nopirkusi biļetes uz tiem pašiem datumiem. Arī uz Londonu. Vai mana dzīve var kļūt vēl ...vēl...