Šorīt no rīta atklāju, ka naktī esmu komentējusi cibu, čatojusi ar psihu un klausījusies vienu dziesmu 2 h no vietas (tās 2 h biju atlūzusi), atklāju, ka guļu tikai zeķēs un pārējās drēbes mētājas pa istabu...nu...šoreiz vismaz dzīvokļa atslēgu neesmu atstājusi durvīs (no ārpuses). Nu bet dīvaini jau ir tas, ka es tomēr nekad neesmu atlūzusi šitā - pat pēc vissmagākajiem alkagola vakariem esmu spējusi nomazgāties un drēbes pat salikt skapī. Un man ir aizdomās turamais - nevajag taisīt ķīmiju kuņģī, proti, nevajag jaukt melno balzamu ar jēgerīti. Pat nelielā daudzumā abi divi kopā šie uzlējumi ir uztaisījuši īstu haosu smadzenēs.