...jeb "ko vēl nezina papucītis".

Vecākās meitas sapņu prinča sagaidīšanas fakts jeb "kas lēni nāk, tas labi nāk". Vajag tikai gaidīt. Es gan nezinu, kā gaida tie, kam nav Dieva, jo vispār jau var izbesīties un ieslīgt depresijā, ja nav un nav, un nav un nevar saprast, kad un vai vispār būs. Jo vispār jau biju arī izdomājusi, ka varbūt nebūs, jo kas vispār man, tādam ģenerālim, var blakus stāvēt? Ar savu prātu sev "ideālu" izdomāt nevarēju, tādēļ likos mierā un uzticēju kādam gudrākam. Rezultāts - kā vienmēr - perfekts. Paldies, Tēvs! Bezgalīgi, bezgalīgi pateicos un mīlu Tevi!

Tātad, back to the story "Papucīša nedienas":
KĀDĒĻ viņš NAV tētiņa sapnis: 1. jo viņš ir puisītis, kas visu dzīvi pavadījis pats savā un iedomu pasaules kompānijā, bet viņa ir sieviete, kas redzējusi puspasaules un pavadījusi dzīvi simtiem cilvēku kompānijā; 2. jo viņš ir 7 gadus, 3 mēnešus un 17dienas jaunāks par viņu; 3. jo viņš izlēma, ka precēs viņu 3,5 dienas pēc tam, kad pēkšņi saprata, ka viņa varētu būt ne tikai "māsa Kristū"; 4. jo 19 gados cilvēks vispār nav gatavs tādiem lēmumiem; 5. jo viņš un viņa ir ļoti atšķirīgi cilvēki, kuriem nav nekā kopīga-ne pieredzes,ne hobiju, ne interešu, ne sarunu tēmu...viņiem nav par ko sarunāties, izņemot, par Dievu 6. nevienam no viņiem nav darba un naudas 7. viņi nebija iemīlējušies, kad izlēma būt kopā; 8. viņi vēl nemīl viens otru kā cilvēku; 9. viņi nepazīst viens otru un nezina neko par otra ģimeni un pagātni; 10. viņi vispār zina viens par otra eksistenci tikai 3 mēnešus; 11. viņiem nav bijis fiziska kontakta, izņemot apskāvienu (un līdz kāzām nebūs); 12. jo viņš bija skolas nūģis, bet viņa bija skolas populārā meitene.

Karoči - wish us all the best. Vasarā ballīte un jau tagad ir skaids, ka tā nebūs maza, jo visi, kas par to uzzina, nez kādēļ automātiski pieņem, ka ir ielūgti. :D

Jā, un turpmāk variet sagaidīt salkanus tekstus pusgada garumā par to, cik fantastisks ir mans sapņu princis. :)