Tavā priekšā es gribu klusēt. Tu jau tāpat zini visas manas domas. Tu jau tāpat zini, kā es jūtos. Es negribu slēpties vai attaisnoties.
...Tu mani mīli. Maziņu. Lielu. Vāju un stipru. Es laikam pārāk maz Tevī klausos pēdējā laikā, tādēļ to nedzirdu. Bet es to droši zinu un tas palīdz man dzīvot. Man Tevis bija pietrūcis. Es gribu, lai mēs beidzot esam kopā. Visi kopā!
...bet līdz tam - es mūs visus mīlēšu tā, kā Tu mani mīli! Es došu viņiem visu, jo Tu man esi atstājis vairāk,kā viņi spēj paņemt! Mēs Tevi gaidīsim ar nepacietību! Ļoti, ļoti gaidīsim, Tu, mūsu vismīļākais! Mēs kritīsim Tev ap kaklu, skūpstīsim Tevi un raudāsim laimes asaras, būdami noilgojušies pēc satikšanās mirkļa. Ak, Tev jāzina, cik ļoti mēs Tevi mīlam!!!


1 Kor. 13:1 Ja es runātu cilvēku un eņģeļu valodās, bet manī nebūtu mīlestības, tad es būtu kā dārdošs varš vai skanošs zvārgulis. 2 Un ja man būtu pravieša dāvanas, un es zinātu visus noslēpumus un visas zinātnes, un ja man būtu pilnīga ticība tā, ka es kalnus pārceltu, bet man nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. 3 Un ja es izdalītu visu savu mantu trūcīgo uzturam, un ja es nodotu savu ķermeni, lai mani sadedzina, bet mīlestības man nebūtu, tad tas man nekā nelīdzētu.