Vēl pirms gada visas piecas ķiķinājām par boifrendiem, komandējuma un atvaļinājuma "gadījumiem", pietkdienas vakara nonsensiem un tamlīdzīgām blēņām. Šodien tikšanās paiet, runājot par kāzām un bērniem - divas no mums piecām pavisam drīz un pavisam nejauši precēsies ar vienas nedēļas starpu starp kāzām, trešā pēc gada. Viena tik tikko dzemdējusi pirmo mazuli mūsu "smilškastē", kad otra jau paziņo, ka ir gaidībās. Mūsu trakais meiteņu bariņš vienā mirklī kļuvis par mammu un sievu bariņu!

Īstenībā jau ļoti patīkami, vienīgais - ļoti negaidītas un straujas tās pārvērtības.
Un vēl kas - kad esam visas piecas, pasaule ārpus tā var pārstāt eksistēt, mēs to pat nemanītu. Un četratā vai trijatā tas nedarbojas. Vajag būt piecām. Tad aplis ir noslēdzies.

(inlove)