Tu vakar jautāji, kas ir Mīlestība:

1.Korintiešiem 13. nodaļa

4 Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna.Mīlestība neskauž, nelielās un nav uzpūtīga.
5 Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu.
6 Tā negūst baudu no ļaunuma, bet līksmojas par patiesību.
7 Tā vienmēr pasargā, uzticas, tā vienmēr cer un panes visu.
8 Love never fails.

Mēs, cilvēki, ikdienā bieži lietojam šo vārdu, dažādās situācijās un paplašinātās nozīmēs. Mīlestībai nav vairāku nozīmju. Tā vai nu ir vai nav. Tai var būt dažādi aspekti , (ģimenes mīlestība, romantiskā mīlestība, mīlestība uz kādu nodarbi vai lietu, mīlestība pret visu pasauli un cilvēkiem), bet ikviens no šiem mīlestības aspektiem ietver visas augstāk minētās lietas.

Mīlestību nevar uzģenerēt tāpat vien. Mīlestība nenāk no cilvēkiem. Lai spētu mīlēt kādu/kaut ko kaut nelielos, bet tīros apmēros, cilvēkam jābūt atvērtam tai Mīlestībai, kas plūst no Radītāja. Mēs neesam spējīgi mīlēt, jo neļaujam Dievam mīlēt pašiem sevi. Mēs neļaujam paši sev apstāties un ļauties labajam, noticēt, ka var notikt TIKAI labas lietas ar mums. Mēs baidamies tikt sāpināti, jo esam sevis radītās sistēmas iebiedēti. Tā ir cilvēku sistēma, ne Dieva sistēma.

Dievs mūs mīl tā, kā rakstīts minētajā citātā. Viņš ļoti, ļoti grib, lai mēs esam laimīgi. Patiesībā bauda un prieks ir vienīgais iemesls, kādēļ mēs esam vispār tikuši radīti! Viņš pabaros ikvienu, kas lūgs, viņš sasildīs ikvienu, kas lūgs. Un nevis pa pusei, bet tik pilnvērtīgi, ka cilvēks nejutīs trūkumu. Mums notiks pēc mūsu ticības - tā ir galvenā atslēga!

Mūsu problēma ir mūsu prāts un audzināšana - mēs nespējam Viņam noticēt. Mēs esam ievilkušies paši sevis radītajā slimību sistēmā un vairs netiekam ārā. Tikai tie, kas notic, ka labais ir stiprāks par ļauno, tikai tie to patiešām piedzīvo. Dievs sevi un savu eksistenci pierāda ik uz soļa, problēma ir nevis Dieva trūkumā, bet cilvēku aizvērtajās acīs. Nevienam, kas nevēlas redzēt, nevar neko parādīt. Mīlestība nespiež ar varu. Tā ir pacietīga, mūžīga. Tā vienmēr gaida mājās un piedod visu, bet tā nespiež ar varu izdarīt lēmumus.

Mīlestības dēļ pasaule ir tāda, kāda tā ir - brīvās izvēles pasaule, bet tieši Mīlestības dēļ nekas nav zaudēts - ikvienam cilvēkam no viņa dzimšanas brīža līdz nāves brīdim ik sekundi ir iespēja atvērt acis un sākt redzēt Dievu.

Tas nav viegli - turēties pret visu pasauli, pret ieaudzinātajām sistēmām. Dažkārt tas ir pat ļoti sāpīgi, bet tās sāpes ir nieks, jo tas, kurš nes pasaulei patiesību, zina tās vērtību. Dieva vārda sludinātāji visos laikos bijuši mocīti un apsmieti, bet kādēļ viņi neapstājas? Nejau stūrgalvība - tā nespētu būt stiprāka par mežonīgām fiziskām sāpēm. Šie cilvēki zina Patiesību, tie izjutuši Mīlestību - tās viņus stiprina un neļauj padoties. Tas, kurš uzzinājis Patiesību, vairs nespēj turpināt melot un klusēt. Tas, kurš ir mīlēts, vairs nespēj nīst.

Kādēļ es Tev to visu stāstu? Jo Tu esi viens no tiem, kas ir atvērts dzīvei Patiesībā un Mīlestībā. Jo Tu esi no tiem, kas, uzzinājis Patiesību, nespēs klusēt un dzīvot pa vecam. Jo Tu esi dzimis, lai kļūtu par vienu no šīs pasaules gala stūrakmeņiem. Par tās pasaules gala, kurā valda meli, naids un aizvērtas acis.
Viss, kas ar Tevi dzīvē noticis, ir bijis vajadzīgs. Pavisam drīz Tu pilnvērtīgi redzēsi tā patieso nozīmi un vērtību. Tavas dzīves nebūt ne vienkāršie notikumi Tevi ir gatavojuši tam, kam Tu esi dzimis. Tev atlicis pēdējais ķēdes posms - lēkšana no klints. Drošības saišu aizmiršana, visu prāta sakrāto zināšanu nolikšana malā un uzticēšanās tam, ko priekšā saka sirds - LEC! Jo Tev patiesībā ir spārni!