Šodien ir tā diena, kuru es pēc pusgada atminēšos. (Šodiena, jāatzīst, skaitās tik ilgi, kamēr neaiziet gulēt. Man ir aizdomas, ka man vēl ilgi būs šodiena) :)

Drīkst es kritīšu panikā?
paldies!

AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA!!!!!!!!!!!!!!11111

Labi. Šoreiz vienīgā pielietojamā metode ir: ignorē problēmas, līdz tās atrisina sevi pašas. Man vairs nav spēka un trīc rokas. Un es tikko atcerējos, ka tas vēl nav viss, ar ko jātiek galā. Es gribētu sev pajautāt, ar kuru galu domāju, kad izvēlējos sev šo dzīvi. Nu it kā jau man patīk intensitāte, degšana un karuseļi, bet nupat iet pāri mēram.
Labi. Vēlreiz. Es tūlīt izdomāšu, kurš manā vietā to visu darīs.
Jā, un tikko es atcerējos, ka man šovakar NAV brīvs vakars. Un, pretēji ieteikumiem, es netaisos to padarīt brīvu. Screw you guys! I'm going home!

Taa...viss...čīkstēšana beigusies. Nākamreiz pastāstīšu, kā tas viss tika galā pats ar sevi. :)

Un manu taisnāko ceļu uz mājām šķērsoja pilnīgs mītiņš. Nācās meklēt apkārtceļu, lai tiktu Doma laukumam otrā pusē. Kamēr ar visu savu iedzīvi rinķoju pa Vecrīgu, novēroju lielākas cilvēku straumes kā Vecgada vakarā. Uz vienu brīdi man pat likās - varbūt tiešām jātiek uz skatuves un jāsaka jau iepriekš izskanējusī doma "DIBENAM PARTIJU!", bet nu man bija pārāk smagas somas, lai es iespringtu uz šādu gājienu.
Šovakar paredzēts entelegtuālais pasākums.

Mezhonis says: es neprasu daudz īstenībā
Mezhonis says: tās ir lietas, kas man, kā sevi apzinošam ne-robotam vienkārši pienākas :)
Krl says: meskalīns?
Krl says: lol
Mezhonis says: un tuksnesis
Krl says: ok
Krl says: pierunāji
Mezhonis says: un kaleideskops