šodienas tikšanās. tā bija ļoti laba un ļoti auglīga. pirmais cilvēks pēdējā pusgada laikām, kam es pastāstīju, kā patiesībā jūtos. viens no retajiem, kurš vispār tā pa īstam, līdz detaļām ir spējīgs saprast to, ko es stāstu. tagad atliek satikt kādu, kurš spēs arī justies līdzīgi kā es jūtos.

"viss ir viens. varbūt divi. un varbūt neviens. pārāk daudz mainīgo. relativitāte. un beigu beigās - pārāk mazsvarīgi viss"

o, es šodien uzkāpu par pakāpienu augstāk savā Gaismas kalnā!

par šo es absolūtlī smejos ārā skaļi, rullējos uz grīdas, smejoties. INDĪD!

Interesanti - jau trešais cilvēks divu nedēļu laikā, no kura uzzinu, ka viņa dzīves plānos ietilpst algota darba nestrādāšana (vismaz ne klasiskajā izpratnē - katru dienu iet uz darbu kā vairums mūsu sabiedrības ļaužu to dara). Iepriekš nevienu tādu nepazinu. Uztveru to kā zīmi sev, ka arī man jārod iespēja dzīvot bez darba klasiskajā izpratnē. Man ir apmēram gads laika izdomāt, kā es varētu dabūt daudz naudas un daudz brīva laika vienlaicīgi.