Ō, tas itālis ir fantastisks! Nu manas jaunākās māsas draugs. Māsa Itālijā nocopējusi par sevi 13 gadus vecāku vīrieti (māsai pašai knapi 18), šis atbraucis ciemos. Atveda mūsu ģimenes sievietēm itāļu recepšu krājumus (nudien - jāmeklē vārdnīca un jāsāk iemēģināt roka izsmalcinātajā itāļu virtuvē) :), bet tēvam - vīnu. Un nevis šādu tādu, bet izracis no antikvariāta vīnu, kas gatavots mana tēva dzimšanas gadā. Tā kā mans tēvs ļoti aizraujas ar dažādu vīnu baudīšanu, šī dāvana viņu iepriecināja jo īpaši. Tā nu sēžu un klabinu te, sadzērusies teju pusgadsimtu vecu sarkanvīnu. Jāsaka, garšo stipri savādāk par svaigiem vīniem, bet noteikti - ne sliktāk. Ar katru malku iegaršojas arvien labāk, kaut arī sākumā šķiet nedaudz līdzīgs uzrūgušai jāņogu sulai :)
Man arī savs prieciņš - ar katru mirkli atminos arvien vairāk savas spāņu valodas. Pašai pārsteigums, kā tik veiksmīgi izdodas sazināties. Esmu stāvā sajūsmā par šo iespēju un ar prieku izmantoju katru izdevību viņam kaut ko pajautāt. Viņš ir tiešām jauks un man ir liels prieks, ka māsai ir tik labs draugs.
I me gusta hablar espanol mucho. Quiero hablar mas i mas, i mas! :)