|
[[29:08:2006|00:16]]
 [depeche mode - halo - goldfrapp remix] |
|
Igaunijbraucienā vissiltākais bija visas otrās puses. otrās puses naktīm, otrā puse braucienam, otrā puse iekšējam mēnesim.
Nevajag braukt kkur tikai tāpēc, ka mājās nav mājsajūtas. citur arī nebūs. Ja mājās nevar ieslēgt gaismekli palasīšanai, tad arī teltī nevarēsi. Ja pat savā vissvētākajā vietā nespēj atrast mieru sevis sajušanai, tad citur varēsi vēl mazāk.
Tallinā piektdienas naktī nepazīstamo cilvēku pasaulē rēgojās visas tās pašas sejas, ko es ilgojos sastapt arī Rīgā. Tur un tad laikam uzskrēju tajā smilkstiena pašā virsotnē. Kopā ar apziņu, ka arī svešā pilsētā tu vazājies ar tām "beznaudas - tātad nav kur likties" un "nestandarts" važām.
Bet, protams, sadurties pašam ar sevi aci pret aci vēlreiz tajā pašā gaitenī vien ir tā vērts. Es mācos tā - pa pilienam vien. Lēnām ieskaidroju sev, kas es esmu un kurp eju. Ja ne vairāk.
Piemēram, nekas baznīcā mani vairs negrib uzrunāt. Pat tad, ja es eju. Aizgāju uz pareizticīgajiem. Bet tur pret mani klusē. Aizgāju arī Tallinā uz pusi dievkalpojuma. Otro pusi sēdēju uz kāpnēm ar citiem tūristiem. Spāņu puiši, itāļu puiši. Dzēru ūdeni.
Sūcu no grāmatām pēdējo sulu, tā uzturot sevi pie dzīvības. No cilvēkiem vai nu nav ko sūkt, vai arī es tik un tā to neatļaujos, negribas vampīrisma. Domās aizsmaidu, ka domāju par viņu, bet tad - nē, neliecies traucēts/traucēta.. ko es tev pateikšu.. ko es tev pajautāšu..
Katrā gadījumā viss, pie kā es ķeros, arvien centrtiecīgāk mani ved pie manis pašas. Protams, ka es to zināju, protams, ka es nemaz nekur citur nemeklēju. Bet vienmēr esmu palikusi arī ārpasaulē, un tagad ir interesanti redzēt, cik tuvu centram jau ir atveduši visi mājieni un zīmes, un emo stāvokļi.
|
|
|
[[29:08:2006|00:08]]
| [depeche mode - halo - goldfrapp remix] |
|
Ne ar vienu citu tik izteikti..
Kad mēs pašķiramies kā divi eži, katrs pats sevī sadūries, tad pēc tam mājupceļā man piesienas visi apkārtnes deģenerāti.
Un cilvēku atšķirtība no viņu pašu īstenās dabas ir tik jūtama kā burbuļi, tā vien gribas ar egļu skujām sadurstīt. Lai gan es sēžu maximāli sevī ievērsusies. Un tā allaž.
Lai gan es zinu šī visa shēmu un mehānismu, un droši vien arī apkārtceļu, allaž ļaujos tādai peklītei, jo tad visu var novest līdz salūšanai un galvas noliekšanai. Un tad atkal pavīd kkas tik neticami silts, tik (ne)pelnīti uzticams un īsts.
|
|
|
[[28:08:2006|18:04]]
| [Jean Michel Jarre - Geometry Of Love 2] |
|
hosp.cl ienākošie maili kā šurpplūstošas migrējošo putnu lavīnas no ziemeļu ledājiem, no pārplūdušām centrāleiropas upēm, no karstu asiņu uzverdušas turcijas
griezies tu, cilvēks, ap savu ceļazīmes ceļastabu istabas vidū, sapinies bizē un astē, un nekurienē; rokas švīkst ap metāla stabu.
bet migrējošie putni iekliedz, un tu jūti, ka Zeme ir dzīva un kā plūst tās aortas un asinsvadi siltās straumēs arī caur Tavu izmisušo pilsētu.
lai gan atkal aizmigu neizejamajā labirintā un lai gan atkal grasos pēc pamošanās ar sagrābstītajiem spēkiem sperties kkur (galvenais, ka kkur!) - gandrīz vai dauzīties pret stiklu, lai tiktu ārā - manī dīgst meklētā sēkla. viss iepriekš darītais tajā iekļaujas, bet nekādu normalitāti no sevis citiem piesolīt tik un tā nevarēšu.
|
|
| ķi-ku ķi-ku |
[[16:08:2006|23:53]]
| [Akvarium - Svarog] |
|
"Ļoti sarežģīti atrast pareizo uzvedības veidu, kas neliktu izskatīties nedz pēc paranoiskas īgņas, nedz arī vieglprātīgas svilpastes."
(krii)
gribu atrast to līdzsvara punktu
brīvību pieiet klāt, kad sagribas. bieži jau nesagribas, bet, kad uznāk, lai var.
lai pārdozētas iedvesmas/kofeīna naktīs ir vieta uz zemes un lai ir miers un aizlāpīti caurumi aurā, lai vari iedot mazo pirkstiņu un tomēr mājās pārnest arī roku.
|
|