| ceptu baložu ķērāji |
[[20:07:2006|03:31]]
|
ceptu baložu ķērājs
lietv.
1) ceptu baložu ķērājs; dīkdieņa; gurķis; laiskonis; laiskulis; sautis; slaistonis; slaišķis; slamsts; slamstiķis; slaņķis; slinkmanis; slinkulis; slinkuma lāpītājs; slinkuma maiss; sliņķis; slīmests; sluņķis; stumdenis; zvalsts; dienaszaglis; dīkacis; dīkdienis; dīkonis; slaistoņa; slaists; gatavēža;
Es ceptu baložu ķērājs
Tu ceptu baložu ķērājs
Viņš, viņa ceptu baložu ķērājs (-a)
Mēs ceptu baložu ķērāji
Jūs ceptu baložu ķērāji
Viņi, viņas ceptu baložu ķērāji (-as)
|
|
|
[[19:07:2006|22:48]]
 [process - integ] |
|
nu kāpēc tā ir, ka nav kauna būt ar sajūsmu, kāpēc ir tā, ka negribas apmelot savu alku pēc Dzīvelības Dzīvīguma Kustības, kāpēc nav kauna gribēt dzīvi kā himnu
nu kāpēc citam nav tā, kā man, kāpēc mums visiem nevar būt brīvas kājas un brīvs gars, nu kāpēc mums jāsēž uz vietas un jābaidās padzirdēt kko tik ģeķīgu
kāpēc man nav mēle aiz zobiem, kāpēc es nenoriju visu lielo zivi, kāpēc man gribas lidot, kāpēc man gribas pateikt tos griezīgos vārdus, ka Tur ir tā īstā dzīve, kāpēc es reiz atzinos sev, ka iešu šo taku, un kāpēc pašpārmetumi mani vairs negrauž
un kāpēc es iespītējos pret tām bailēm citos, kāpēc es nepaeju solīti pretī, kāpēc es nenoriju to lielo, slideno zivi viena, kāpēc man gribas ļauties tam, kas es esmu
kāpēc tik viegli izdodas sāpināt otru
|
|
|
[[19:07:2006|18:29]]
|
no puslitra tetrapakām ar pienu
uzbūvēšu kalendāru
dēļos virs lūgšanu namiņa
pazaudēšu visas citas dienas
Atgriezties atkal ir grūti. Lai gan tieši es biju tā, kas pussekundi pirms trešajām naktsmājām Ingum teica, cik svarīgi ir šādā 'izlecienā no dzīves' apjausto ievilkt sev līdzi jaunajā ikdienā pēc tam. Bet pamosties Rīgā, pagriezties uz kreisajiem sāniem un altāra vietā ieraudzīt vien mīļo māju vaļējo logu.. tas tomēr iesmilkstēja sirdi tik ļoti..
Braucu pēc miera. Un dabūju mieru un dabūju daudz daudz daudz vēl
|
|
|
[[08:07:2006|01:39]]
|
pie visām šodienas dīvainībām tikai piederējās tramvajjoki:
pirmajā braucienā tramvajā trīs pieturas pēc kārtas iekšā kāpa savstarpēji nepazīstami menti zilajās uniformās, kopā 5 gab;
otrajā braucienā sagadīšanās pēc braucu vienā vagonā ar diviem savstarpēji nepazīstamiem puišiem, kuros abos savu laiku esmu bijusi neprātīgi samīlējusies
samulsu 2in1
katrā gadījumā jāuzmanās, kurā brīdī jušanās kā gaisā rotējošam gurķim (ziņkārīgi ielidojot pa visiem atvērtajiem logiem) un būšana par Budu, kas kultūristu ādas brūnumspīdīgām daudzmiesām sēž uz manas mājas jumta kores un ierēc kopā ar sīčiem, sāks apdraudēt pēdējās nopietnības paliekas
tas viss laikā, kamēr tiek nežēlīgi bezatbildīgi bastots darbs :D
|
|
|
[[21:06:2006|01:59]]
| [Banco-de-Gaia - Obsidian] |
|
nesen kkādā vecā žurnālā atradu stāstu par sievieti, kas ļāva vīriešiem nākt viņas buduārā un drebēt svētlaimē (es to tā maigi gribēju te uzrakstīt). tas ir kkā tā. nevis dēļ samaksas par to, bet dēļ tās sajūtas, ka izgludini saspringumu. saspringumu par ierastajiem rituāliem un noteikumiem, kā īsti viens cilvēks drīkst nopelnīt otra cilvēka klātbūtni, uzmanību, kopābūšanu, īsto laiku dzīvnieciskām iegribām, īsto laiku mazai pielaidei uz personīgo egoismu.
pie tādas meitumājasmeitas tu aizej un nopērc. samaksā tos latus, ko tu gribēdams nevari samaksāt savai sievai, lai iegūtu to pašu atļaušanos.
visur, kur tagad rāpoju garīgajos meklējumos, kā galvenais kritērijs ir mīlestība. ja kkas liek bezjēgā vai iestāstītā, vai pat varbūt visnotaļ ticamā jēgā mocīt sevi un kāpt sev pāri, tad tas ir falšs. vai falši izstāstīts.
tur, kur tev iemāca mīlēt savu ķermeni un savas rīcības, un savas alkas, tur mīt mīlestība.
tas ir labākais kritērijs. vismaz prāts vēl nav sācis īdēt, ka kkas netīrs slēpjas aiz visa cēlā.
un tā dēļ es ticu, ka uz visām vēlmēm ved kāds daudz īsāks ceļš par sevis šaustīšanu un cenšanos apslāpēt savas nespējas un iegribas, un vājumu. viss notiek secīgi.
lai iegūtu laimi un mieru, vajag doties Savā Ceļā
lai apjaustu Savu Ceļu, vajag iegūt sirdsskaidrību
ko savukārt izjūt, kad tiek dzīvots saskaņā ar visu, kas tu esi
kad tu tā dzīvo, tev ir pietiekami daudz enerģijas
lai apjaustu, kas un kurp tu esi
lai tiktu līdz pilsētām un ceļiem, kur tu vari sākt doties pa savu taku
lai ļautos ticībai, ka var ļauties ticībai
un ka tev tiks palīdzēts
un ka tevi nenomētās ar akmeņiem
lai panāktu saskaņu ar sevi, vajag absolūti beigt sevi šaustīt. nezinu, kā to vēl citādi var izdarīt, kā vien vienkārši pārtraucot darīt. pārtraucot arī vainot sevi par nejušanos vainīgam.
un tur nefunkcionē, ka nometīšu tos pretīgos kilogramus no vēdera, pierādīšu sev, ka esmu mērķtiecīgs, sajutīšu kontroli pār sevi un tad arī drīkstēšu justies labi es pats.
'mēs to jau izmēginājām. please, don't try this at home'
mīlestība ir vārtu ieeja. ka es saku. tāda veca pļāpīga gudriniece
|
|