bezsakars
28.. Mar, 2010 | 17:22
No:: morphine
Kaut kāda miegainā diena padevusies. Vakarnakt tā ap diviem kā iekritu gultā, tā nogulēju līdz vienpadsmitiem divpadsmitiem (stulbie ziemas/ vasaras laiki; pē). Un tad vēl kādas pāris stundiņas. Un tikai tad sāku atmosties.
Bet pa vidu visādi dīvaini sapņi rādās (ar ekspresionistiskā vidē cīņā mirušu Hariju Poteru un tā..), un aizmigt arī var tikai pēc kādas pusstundas, kas pavadīta kaut kādā pusnomoda stāvoklī.
Es klausos, un es jūtu, un sapņi ir veids, kā tas viss izpaužas.
Tādi rudenīgi skati aiz loga.
Naktī bija tāds vējš, ka gribējās lidot tam līdzi.
Un es cenšos atrast līdzsvaru. Tepat vien esmu, ja kas.
Dzeru tēju, elpoju rudenīgo gaisu, klausos Veruca Salt un samierinos, ka tā līdz galam es šodien tā arī nepamodīšos.
Bet pa vidu visādi dīvaini sapņi rādās (ar ekspresionistiskā vidē cīņā mirušu Hariju Poteru un tā..), un aizmigt arī var tikai pēc kādas pusstundas, kas pavadīta kaut kādā pusnomoda stāvoklī.
Es klausos, un es jūtu, un sapņi ir veids, kā tas viss izpaužas.
Tādi rudenīgi skati aiz loga.
Naktī bija tāds vējš, ka gribējās lidot tam līdzi.
Un es cenšos atrast līdzsvaru. Tepat vien esmu, ja kas.
Dzeru tēju, elpoju rudenīgo gaisu, klausos Veruca Salt un samierinos, ka tā līdz galam es šodien tā arī nepamodīšos.