līdzsvars
7.. Dec, 2008 | 20:52
No:: morphine
Kādam manam draugam izrādījās taisnība, kad viņš teica: "pavēro, cik ļoti mainās sajūtas, izbraucot no kādas pilsētas vai iebraucot tajā." Tā doma ir: katrai pilsētai ir kaut kāda enerģētika, kuru ļoti asi var sajust (ja, protams, ieklausās). Rīgas, enerģētika, piemēram, ir izteikti negatīva.
Vakarnakt braucot laukā no pilsētas, kad sniegs pret mašīnas stiklu radīja asociācijas ar "ieiešanu hipertelpā" - skats gluži kā Zvaigžņu Karos (atceramies vietu, kad kuģis pārsniedz gaismas ātrumu un visas zvaigznes kā garas svītras aizplūst garām) - es to pirmoreiz sajutu izteikti spilgti. Tiko bijām izbraukuši no pilsētas, atmosfēra un sajūtas ļoti strauji mainījās. Nemāko to paskaidrot, bet radās tāda apjauta par zināmu brīvību, par tīrību. Par kaut ko, ko pilsēta ikdienā nosmacē.
Un katrā pilsētā šī sajūta ir nedaudz savādāka. Bet - pieredze rāda, ka tieši Rīgā [lasīt: lielā pilsētā] ir visgrūtāk. Tā ir smagnēja. Tajā, šķiet, ir zudis līdzsvars.
Vakarnakt braucot laukā no pilsētas, kad sniegs pret mašīnas stiklu radīja asociācijas ar "ieiešanu hipertelpā" - skats gluži kā Zvaigžņu Karos (atceramies vietu, kad kuģis pārsniedz gaismas ātrumu un visas zvaigznes kā garas svītras aizplūst garām) - es to pirmoreiz sajutu izteikti spilgti. Tiko bijām izbraukuši no pilsētas, atmosfēra un sajūtas ļoti strauji mainījās. Nemāko to paskaidrot, bet radās tāda apjauta par zināmu brīvību, par tīrību. Par kaut ko, ko pilsēta ikdienā nosmacē.
Un katrā pilsētā šī sajūta ir nedaudz savādāka. Bet - pieredze rāda, ka tieši Rīgā [lasīt: lielā pilsētā] ir visgrūtāk. Tā ir smagnēja. Tajā, šķiet, ir zudis līdzsvars.