Kā iemīlēt latviešu tautisko romantismu?
15.. Jan, 2008 | 19:06
No:: morphine
Es nezinu, varbūt, ka mūsdienu cilvēkam - nekā. Bet var vismaz pasmaidīt, palasot, piemēram
"Siena Laiks"
Debess mirdz tik spoži zila,
Ka vaig' acis zemē laist;
Raug, uz noras, tur pie sila,
Gaiss pat trīc - tā saule kaist.
Visās pļavās tuv' un tāli,
Kur vien upe cauri plūst,
Izārdītie siena vāli
Smaršodami saulē žūst.
Braši zēni, veiklas skuķes
Grābekļiem tur cauri iet,
Tālumā kā baltas puķes
Zaļā villainē tie šķiet.
Piepeši no ganiem lēni
Tautas dziesmas skaņas nāk,
Tagad meitenes un zēni
Skaļi, jautri līgot sāk.
Un ikreiz, kad vāls ir galā,
Kamēr apkalst mitrais siens,
Atdusēties krūmu malā
Ēnā noliekas ikviens.
Viena meiča atstāj citas,
Čakli skrien uz upi dzert;
Zēns kāds ķer to, bet tā sitas
Šurp turp, ka to nevar tvert.
Bet tik skat: aiz krasta kraujā
Tie kā draugi kopā sēž,
Slāpes nevis upē straujā,
Bet jo karstā bučā dzēš.
(Jānis Esenberģis)
"Siena Laiks"
Debess mirdz tik spoži zila,
Ka vaig' acis zemē laist;
Raug, uz noras, tur pie sila,
Gaiss pat trīc - tā saule kaist.
Visās pļavās tuv' un tāli,
Kur vien upe cauri plūst,
Izārdītie siena vāli
Smaršodami saulē žūst.
Braši zēni, veiklas skuķes
Grābekļiem tur cauri iet,
Tālumā kā baltas puķes
Zaļā villainē tie šķiet.
Piepeši no ganiem lēni
Tautas dziesmas skaņas nāk,
Tagad meitenes un zēni
Skaļi, jautri līgot sāk.
Un ikreiz, kad vāls ir galā,
Kamēr apkalst mitrais siens,
Atdusēties krūmu malā
Ēnā noliekas ikviens.
Viena meiča atstāj citas,
Čakli skrien uz upi dzert;
Zēns kāds ķer to, bet tā sitas
Šurp turp, ka to nevar tvert.
Bet tik skat: aiz krasta kraujā
Tie kā draugi kopā sēž,
Slāpes nevis upē straujā,
Bet jo karstā bučā dzēš.
(Jānis Esenberģis)