urn:lj:klab.lv:atom1:missalisemissalisemissalisemissaliserutabass@gmail.commissalise2026-07-27T13:07:43Z2026-07-27T13:07:43Zurn:lj:klab.lv:atom1:missalise:17869192026-07-27T16:07:002026-07-27T16:07:002026-07-27T13:07:43Z2026-07-27T13:07:43ZJums taču patīk, ja es ielieku te dzīvokļus ar tādiem neparastiem dizainiem no sludinājumiem, vai ne? :) <br /><br /><a href="https://www.ss.com/msg/lv/real-estate/flats/riga/mezhciems/ephoo.html#photo-2">https://www.ss.com/msg/lv/real-estate/f<wbr />lats/riga/mezhciems/ephoo.html#photo-2</a>urn:lj:klab.lv:atom1:missalise:17868672026-07-27T08:29:002026-07-27T08:29:002026-07-27T05:32:57Z2026-07-27T05:32:57ZVakar pēkšņi piezvanīja brālis, ka kopā ar draudzeni un meitām braucot uz Zooloģisko dārzu, varbūt es gribētu pievienoties. Tā nu es 15 minūšu laikā saģērbos un sanāca viena no normālākajām laika pavadīšanām ar ģimeni. Piekritu es tāpēc, ka manai krustmeitai vakar bija vārda diena un citādi sadabūt viņu rokās, lai var apsveikt, būtu daudz grūtāk.urn:lj:klab.lv:atom1:missalise:17864332026-07-25T18:32:002026-07-25T18:32:002026-07-25T15:40:49Z2026-07-25T15:40:49ZŠodien viena sēdēju kafejnīcā, kas pretī Operai, ēdu savas dzimšanas dienas kūciņu, kad pēkšņi pie blakus galdiņa esošā sieviete mani uzrunāja, sakot, kā viņai kaut kas noticis (kaut kas apzagts un viņa atbraukuši uz Rīgu, nevarēju saprast, jo runāja klusi). Un tad viņa man prasa, vai es viņai nevarētu nopirkt kādu kafiju vai bulciņu. <br /><br />Es pateicu nē un ieteicu, ja viņa grib ēst, iet uz dzīvības ēdiens, kur es mēdzu ziedot naudu. Karmu es, manuprāt, nesabojāju, jo viņai varēja būt kāda otrās vai trešās pakāpes aptaukošanās. <br /><br />Veca viņa arī nebija, domāju, ka gadus 10 jaunāka par mani. <br /><br />Man laikam kļuvusi salta sirds kā Dagnijai. Kaut gan es laikam arī agrāk šādā gadījumā neko nepirktu.urn:lj:klab.lv:atom1:missalise:17859482026-07-21T09:55:002026-07-21T09:55:002026-07-21T07:15:01Z2026-07-21T07:15:01ZMan parasti negaršo kolēģu atnestās kūkas dzimšanas dienas svinībās. Vakardiena arī nebija izņēmums. Ieraudzīju kūku "Pārsla" un jau nopriecājos, ka šoreiz nebūs tik traki, būs ēdama, bet kas to deva. Šajā Pārslā sazin kāpēc bija ielikti ļoti saldas želejas gabaliņi. Eh. Un vēl katrā tādā kūkas gabalā taču vesels lērums kaloriju. <br /><br />Man jau arī drīz vajadzēs izdomāt, ko šoreiz nest kolēģiem uz savu dzimšanas dienu. Domāju, ka varbūt nopirkt vairākas kastītes ar mazajām Cielaviņām. Tievēšani tā ir viena no labākajām kūciņām - mazajā ir ap 100 kalorijām un pat jau pēc vienas ir sajūta, ka tiešām esi apēdis našķi un kārais zobs ir apmierināts. Varbūt vēl uztaisīt mājās lavaša rullīšus ar lasi. Mēs tajā dienā darbā būsim tikai trīs no mūsu nodaļas.urn:lj:klab.lv:atom1:missalise:17856862026-07-20T11:06:002026-07-20T11:06:002026-07-20T08:31:55Z2026-07-20T08:31:55ZSavu pirmo dienasgrāmatas ierakstu es uzrakstīju tad, kad man apritēja 13 gadi. <br /><br />Atceros, ka dažas dienas pirms tam es kopā ar mūsu kaimiņu mazbērniem tusēju uz viņu mājas lieveņa pavēnī un mēs runājām par dāvanām. Un tad viņu mazdēls pajautāja, vai es priecātos, ja es saņemtu kā dāvanu naudu. Uz ko es atbildēju, ka jā, tas būtu forši. <br /><br />Bet Visums jau nebūtu Visums, ja viņš neizdomātu pārbaudīt, vai Missalise tiešām vienmēr tā domās. Nu, lūk, pienāca mana dzimšanas diena - 25.jūlijs un mani vecāki man uzdāvināja tam laikam ļoti lielu naudas summu - 5 latus (tie bija 1000 Repša rubļi). <br /><br />Es, protams, biju priecīga un mums ar mammu bija pat vesels plāns - aizbraukt uz dzimto mazpilsētu un visu ko foršu pasākt. <br /><br />No paša rīta mēs aizbraucām uz baznīcu, lai savu jauno dzīves gadu sāktu ar Dieva svētību. Bet astoņos, kad parasti ir dievkalpojums, tas nenotika, jo izrādījās, ka mācītājs ir aizbraucis kaut kādās darīšanās. Nu, neko, aizbraucām mājās. <br /><br />Pēc tam braucām vēlreiz uz mazpilsētu ap kādiem vienpadsmitiem. Es gribēju nopirkt sev vasaras cepuri ar platām malām. Aizgājām uz universālveikalu, bet izrādījās, ka tā nodaļa, kur pārdod cepures, uz kaut kādu laiku ir slēgta. Mamma tad nopirka kaut kādu gaiši lillā audumu kleitai un mēs aizgājām uz ateljē - lai man uzšuj kleitu. Bet viņi pajautāja tādu summu, par kuru mamma pateica, ka tā neesot adekvāta un tā mēs aizgājām projām. Tad mēs nopirkām svētku kliņģeri, ko pārdevēja ielika tādā caurspīdīgā plastmasas maisiņā, pēc tam aizgājām uz ateljē un mani nofotografēja trim bildēm (kā izrādījās vēlāk, viena - tā, kur es bildējos pilnā augumā, fotogrāfam nesanāca). Pēc tam mamma ierosināja aiziet uz adītavu, lai pasūtītu man jaciņu. Aizgājām, bet izrādījās, ka vasarā adītava nestrādā. Un tā nu mēs pēc tam braucām mājās. <br /><br />Bet tieši pirms mājām pēkšņi saplīsa tas plastmasas maisiņš un mans kliņģeris nokrita zemē. Bet vēlāk, kad es gribēju pabraukāties ar riteni, man pēkšņi uzklupa kaimiņu suns, es nobijos un nokritu no riteņa. Turklāt visai neveiksmīgi, uzdauzot sev zilumu. <br /><br />Bet no tās violetās drēbes man pēc gadiem trim tomēr uzšuva kleitu. Taču vienmēr, kad man tā bija mugurā, viss gāja kaut kā šķērsām un greizi. Tāpēc es pēc kādām trīs reizēm pārstāju to vilkt un tā nu tā arī nostāvēja skapī. <br /><br />Bet es kaut kā neapzināti sāku šķirot savas drēbes veiksmīgajās, neveiksmīgajās un neitrālajās. Un jaunas drēbes, kurās vairākas reizes pēc kārtas nav bijusi sevišķi veiksmīga diena, kaut kā ilgstoši karinās skapī bez pielietojuma, kamēr citas velku teju katru nedēļu.urn:lj:klab.lv:atom1:missalise:17855842026-07-19T08:01:002026-07-19T08:01:002026-07-19T05:06:50Z2026-07-19T05:06:50ZŠodien mamma piezvana un saka, ka šodien 11 jau braukšot mums uz māju no Rīgas tie līguma parakstītāji. Brālis uz maniem komentāriem par to līgumu arī neko neatbildēja. Lūdzu, lai atsūta īsto līgumu izlasīt pirms parakstīšanas.urn:lj:klab.lv:atom1:missalise:17838852026-07-09T17:03:002026-07-09T17:03:002026-07-09T14:05:43Z2026-07-09T14:05:43ZGribēju pierakstīties pie frizieres, bet viņai pieraksts tik ilgs un pēdējās divas reizes, kad gāju uz viņas salonu, tiku nevis tieši pie viņas, bet vienā reizē pie viņas aizstājējas, bet otrā reizē - pie viņas aizstājējas aizstājējas, jo pirmā aizstājēja bija saslimusi, tā ka tagad pat nezinu. Nākošnedēļ būs arī ļoti daudz darba. Kāds ir bijis uz to frizētavu Dominā - kur var tikt pie friziera tajā pašā dienā?urn:lj:klab.lv:atom1:missalise:17836852026-07-09T15:12:002026-07-09T15:12:002026-07-09T12:15:28Z2026-07-09T12:15:28ZNezināju tādu fīču, ka ja no sistēmas lejupielādētā excel datnē datumi neparādās filtrēšanai kā datumi, bet kā teksts, tad visātrāk to var pārvērst par normāliem datumiem ejot uz<br />Data - <br />Text to Columns<br />Tur paliek punkts pie Delimited<br />Tad uzreiz nospiest Finish.urn:lj:klab.lv:atom1:missalise:17833062026-07-08T12:53:002026-07-08T12:53:002026-07-08T10:01:43Z2026-07-08T10:01:43ZMēģinu šodien badoties, jo ir sajūta, ka vajag sevi pārstartēt, bet pamodos ar tik šaušalīgām galvassāpēm, ka no rīta izdzēru Ibustar, bet nu nevienā acī. Laikam būs tomēr jāaizet un kaut kas jāapēd, jo gluži otru ripu tukšā dūšā nebūtu prāta darbs dzert.urn:lj:klab.lv:atom1:missalise:17832482026-07-07T16:49:002026-07-07T16:49:002026-07-07T13:49:46Z2026-07-07T13:49:46ZAtradu, kur var foršas mandalas izprintēt krāsošanai - <a href="https://mondaymandala.com/m/4/">https://mondaymandala.com/m/4/</a> .urn:lj:klab.lv:atom1:missalise:17828032026-07-07T16:24:002026-07-07T16:24:002026-07-07T13:31:06Z2026-07-07T13:31:06ZMan kādreiz brāļa bijusī sieva uz dzimšanas dienu bija man uzdāvinājusi burvīgu krāsojamo grāmatu -&nbsp; ar <a href="https://www.valtersunrapa.lv/en/books/coloring-books/adult-coloring-books/mandalas-5radosa-meditacija-un-energijas-lidzsvarosan.html">šādu vāku</a>, bet nezinu, vai tā bija tieši šī grāmata. Jo esmu grāmatnīcās redzējusi līdzīgas mandalu grāmatas, bet jaunajos izdevumos tās mandalas jau ir ar sīkiem rakstiem un krāsojamas tikai ar zīmuļiem. Bet tajā vecajā mandalu grāmatā mandalas bija lielākas - tās varēja krāsot arī ar guaša krāsām, ko es tieši darīju, kā arī klāt katrai mandalai bija tāds kā īss apraksts. To mandalu grāmatu es izkrāsoju un kaut kādā apstulbumā izmetu, saglabājot tikai skaistāko zīmējumu fotogrāfijas. Bet tagad man liekas, ka būtu baigi labi atkal kā psihoterapijā iziet tādu mandalu krāsošanu ciklu - ar to aprakstu izlasīšanu un mierīgu meditatīvu krāsošanu.&nbsp;urn:lj:klab.lv:atom1:missalise:17826532026-07-07T07:47:002026-07-07T07:47:002026-07-07T05:35:25Z2026-07-07T05:35:25ZMums darba kafejnīcā tradicionālajiem grieķu salātiem klāt pieliek nedaudz valriekstu un marinētu sīpolu. Tas ir tik garšīgi, ka es arī esmu sākusi tā darīt mājās.urn:lj:klab.lv:atom1:missalise:17816052026-06-30T07:21:002026-06-30T07:21:002026-06-30T04:23:45Z2026-06-30T04:23:45ZAtceros, kā mūs te dzenāja un kaunināja par to, ka darbinieki, kad ievācāmies šajā mājā mēdza atvērt logu izvēdināt telpas, jo te, redz, esot ventilācijas sistēma ar kondicionieriem visur. Realitātē laikam būt jānopērk ventilators arī darbam, jo tas kondicionieris darbojas tikai tad, kad ir vēss un tad pūš aukstu gaisu un ir grūti to izslēgt (visu laiku gļuko un slēdzas iekšā par jaunu). Toties šodien, protams, viss tur mēms un kluss.urn:lj:klab.lv:atom1:missalise:17814502026-06-27T12:46:002026-06-27T12:46:002026-06-27T10:06:42Z2026-06-27T10:06:42ZKlau, cibiņi, varbūt no pieredzes varat ieteikt kādu foršu radošo meistarklasi? Manai brāļameitai ir vārda diena nākošajā dienā pēc manas dzimšanas dienas un ienāca prātā, ka varbūt būtu laba doma kopā ar abām brāļa meitām aiziet uz ko tādu. Lai ir kaut kas kopīgs interesants piedzīvots.urn:lj:klab.lv:atom1:missalise:17806232026-06-19T14:52:002026-06-19T14:52:002026-06-19T12:12:38Z2026-06-19T12:12:38ZMūsu kaimiņi ilgu laiku bija kāds pensionēts pāris - Nellija un Zigfrīds. Viņu mazbērni bija mani īstākie bērnības draugi, ar kuriem mēs sirsnīgi draudzējāmies un tikpat sirsnīgi ik pa brīdim plēsāmies un naidojāmies. Un tad pēc kāda laika atkal tikpat sirsnīgi salabām. Nellija bija smalka kundze, kurai piemita kaut kas no pirmskara Latvijas laiku elegances, viņā bija kaut kas aristokrātisks. Tas, cik skaisti viņa bija iekopusi savu dārzu, atstāja uz mani tik lielu iespaidu, ka laikam pat pirmā vēlamā profesija - kļūt par dārznieci, man radās tieši viņas iespaidā. Viņas vadībā mēs kādreiz kopā ar viņas mazbērniem lasījām jāņogas un vārījām ievārījumu, es arī dabūju tādu mazu burciņu, ko pēc tam aiznesu savai mammai. Nellija bija mazliet atturīga, bet ļoti jauka sieviete un nekad neizturējās pret mani nejauki, viņa vienmēr bija ģērbusies ļoti akurāti un viņai bija mazliet sirmi, cirtaini mati līdz pleciem. Viņai bija skaista un moderna virtuve ar baltām flīzītēm, reizēm viņa mēdza cept vafeles tajā padomju laiku vafeļu pannā. Kas visu darīja īpašu - pirms tam viņa iepilināja mīklā kaut kādu šķidrumu no mazas caurspīdīgas pudelītes, ko viņa bija dabūjusi no radiem ārzemēs - laikam no Vācijas, pēc kā visā virtuvē izplatījās burvīga smarža. Ar tagadējo prātu es saprotu, ka tā, visticamāk, bija vaniļas esence. <br />Es tikai nupat sapratu, ka viņa, iespējams, ir atstājusi visai lielu iespaidu uz mani. Tas, kā viņa ietekmēja manu uztveri. Jo viņai bija sakārtota māja un sakārtota vide un tas man likās kas tāds, uz ko man gribējās tiekties. Tāda klusa elegance. Un ar viņu es laikam pavadīju daudz vairāk laika - vēl jo vairāk - jēgpilna un piepildīta laika, nekā ar saviem īstajiem vecvecākiem.urn:lj:klab.lv:atom1:missalise:17795252026-06-15T12:30:002026-06-15T12:30:002026-06-15T09:59:11Z2026-06-15T09:59:11ZKaut kādā sakarā nejauši man lentā parādījās informācija par Kibbes tipiem (tā tika radīta, lai palīdzētu sievietēm ar dažādiem skaistuma tipiem veidot savu tēlu tā, lai maksimāli akcentētu savu skaistumu). <br /><br />Palūdzu ChatGpt uztaisīt manu vērtējumu un tas man atbildēja, ka es esot Teatrālais Romantiķis - ļoti sievišķīgs tips, bet ar nelielu dramatisma akcentu. Palasīju to aprakstu un sapratu, ka jā - veiksmīgākie mani apģērbi ļoti atbilst tiem apģērbiem, par kuriem es esmu saņēmusi visvairāk komplimentu un kuros esmu jutusies visvairāk es pati. Un tas, ko neiesaka vilkt, patiešām man izskatās briesmīgi - piemēram, oversize apģērbi, sportiskie apģērbi un apavi, gludas frizūras. <br /><br />Jūlija Burdā izskatās, ka varētu būt visai daudz apģērbu piegrieztņu, kas man varētu likties interesantas. Gribētu atkal sev kaut ko uzšūt, jo modē īpaši daudz no tā, kas man piestāv, nav. :( Vienīgā bēda, ka man trūkst iemaņu šūšanai ar elastīgiem audumiem (vienpadsmitajā klasē, kad es pabeidzu labus šūšanas kursus laukos) vēl tādu elastīgo audumu īsti nebija, tāpēc man nav pieredzes, kā ar tiem apieties. Tad elastīga bija tikai trikotāža un to tad šuva ar overloku. Kaut kad meklēju meistarklases šūšanai ar overloku, bet kaut kā nesakrita īsti laiki. Bet varbūt būt jāpamaklē vēl.urn:lj:klab.lv:atom1:missalise:17787032026-06-11T08:08:002026-06-11T08:08:002026-06-11T05:17:38Z2026-06-11T05:17:38ZSapratu, ka man atkal skapī trūkst drēbju svinīgiem pasākumiem. :( Eh, Mosaic, kā man tevis pietrūkst.urn:lj:klab.lv:atom1:missalise:17779572026-06-06T19:46:002026-06-06T19:46:002026-06-06T16:57:38Z2026-06-06T16:57:38ZIzrādās, kā tagad nav iespējams pasutīt, lai piegadā alu uzreiz uz mājām, jāgaida sešas stundas. Tā nu vienas alus bundžaa vietā es tagad esmu iztrejtarējusi puspudeli mājas aveņu vīna, ko nopirku Bīriņos. Tā kā es nedzeru īpaši bieži, jūtos viegli noreibusi. <br /><br />Čatā ar brāļiem pateicu, kā esmu ar mieru esošajam izraisītajām piemineklim, lai tikai tas būtu uzlikts. Bet viens brālis grib papildus rotājumus, otrs grib vispār pārtaisīt. Kaut viņi par mūsu dzīvo mammu rūpētos tikpat cītīgi kā par to pieminekli. <br /><br />Bet nevienu nevar izglābt, ja viņs negrib tapt izglābts. Tāpēc mammai, visticamāk, tā arī nāksies dzīvot bez siltā ūdens turpmāk. Ja viņa visas savas vēlmes izsaka tikai divatā ar mani, tad nu tā ir viņas izvēle.urn:lj:klab.lv:atom1:missalise:17779122026-06-06T00:38:002026-06-06T00:38:002026-06-05T22:01:20Z2026-06-05T22:01:20ZŠodien vienkārši atguvu enerģiju vienatnē. Pamazām atgriežos pati savā ādā. <br /><br />Pēc nedēļas vecākajai brāļa meitai izlaidums devītajā klasē- kā skrien laiks. Diez, ko tagad dāvina uz izlaidumu? Es biju domājusi aploksni ar naudu un skaistu kartīti. Bet varbūt tomēr vēl papildus arī kādu grāmtu? Bet tas tajā gadījumā, ja tikšu no darba, viņai izlaidums piektdienā desmitos. Agrāk taču izlaidumi bija sestdienās, kopš kura laika tos rīko darba dienās? Tāpat tās eglītes ar obligāto vecāku piedalīšanos darba laikā? Kurš strādājošais vecāks vispār uz tādām tiek?urn:lj:klab.lv:atom1:missalise:17772312026-06-02T00:47:002026-06-02T00:47:002026-06-01T22:51:15Z2026-06-01T22:51:15ZŠodien jaunākais brālis aizbrauca atpakaļ uz Rīgu. Reizēm man liekas, ka es esmu neredzama. Un reizēm es jūtos kā suns, kuram sit pa galvu ar pātagas kātu.<br /><br />Mamma šodien lūdza mani palikt ilgāk, jo viņai vajag manu palīdzību ar darbiem. <br /><br />No vienas puses - es izjūtu pienākuma sajūtu pret mammu. Bet es gribu mieru.urn:lj:klab.lv:atom1:missalise:17769372026-06-01T18:42:002026-06-01T18:42:002026-06-01T15:54:19Z2026-06-01T15:54:19ZGribu uzrakstīt testamentu, lai pēc manas nāves nestātos spekā likumiskā mantošana. Vēl es gribu uzrakstīt nosacījumu, lai mani kremē un manus pelnus izkaisa. Negribu gulēt mūsu dzimtas kapos. Un lai mans jaunākais brālis pēc manas nāves nenāk uz manām bērēm.urn:lj:klab.lv:atom1:missalise:17759142026-05-19T13:06:002026-05-19T13:06:002026-05-19T10:07:01Z2026-05-19T10:07:01ZTā tās jaunās tehnoloģijas ienāk mūsu dzīvē. Šodien mums darbā āra žalūzijas mazgā ar dronu.urn:lj:klab.lv:atom1:missalise:17749812026-05-05T07:58:002026-05-05T07:58:002026-05-05T05:04:29Z2026-05-05T05:04:29ZNopirku sev ļoti ērtas Mary Jane stila kurpes - zīmols Fermani. Nopirku pat divus pārus, jo uz kājas bija ļoti ērtas un man ļoti reti mēdz būt tā, ka kādi apavi uz manas kājas nekur neberztu, negrauztu un netraucētu. Tagad apsveru, ka varbūt man jānopērk vēl arī mammai kāds pāris. Man absolūti nepiestāv sportiskais stils - ne apģērbi, ne apavi. Tāpēc es arī ceru, ka atgriezīsies mode, ka pie kleitām velk kurpes, nevis kedas. Vienīgais ražotāji varētu uztaisīt tās kurpes ērtas staigāšanai - tad būtu ideāli. Veikalā Gabi, ja nu kādam arī ir problēma atrast ērtas kurpes.urn:lj:klab.lv:atom1:missalise:17746552026-04-28T07:46:002026-04-28T07:46:002026-04-28T05:37:18Z2026-04-28T05:37:18ZŠodien vēl viena kolēģe uzrakstījusi atlūgumu. Būs jāmeklē mūsu nodaļai divi jauni kolēģi, jo ar esošajiem tā ir kā ir.urn:lj:klab.lv:atom1:missalise:17745492026-04-21T14:19:002026-04-21T14:19:002026-04-21T11:27:57Z2026-04-21T11:27:57ZŠonakt sapnī redzēju kaut kādu pasaku pasauli - pa pusei īstu, pa pusei animācijas - kaut kas līdzīgs Avatāra pasaulei, tikai skaistāka. Es ar vēl kaut kādiem cilvēkiem braucu pa brīnumskaistu upi - ar tādu kā piecpadsmitā gadsimta koka kuģi. Upei bija tik kristālskaidrs ūdens, ka varēja redzēt tās dzelmi- baltās smiltis un akmentiņus, bet apkārt bija ļoti labi redzama ainava - kalni, meži, zaļi lauki - tajā spirgtajā zaļumā, kāds piemīt tikai maijam. . Bet tad kuģis vienā mirklī apstājās un kāda meitene - tāda kā animācijas tēls - ar tumšiem matiem, ģērbusies īsā baltā kleitiņā - pēkšņi nolēca no tā klāja un metās skriet uz upes malas pusi. Es viņai sekoju - un labi ka tā, jo paspēju saķert viņu aiz rokas. Jo izrādījās, ka kuģis ir apstājies tāpēc, ka ir iebraucis tādā kā apstāšanās vietā uz klints , bet tālāk upe pārvēršas par ūdenskritumu un krīt lejā. Un tieši tāpēc visu to apkārti var tik labi redzēt.