Originally published at BlogBlodziņš. Please leave any comments there.

Gadījās aizvakar, pa ielu ejot, ieraudzīt izkārtni “Tukšo dvēseļu pieņemšanas punkts”. Protams, pieklauvēju un devos iekšā pa durvīm, tā gribējās apmierināt ziņkāri.

Uzzināju - jā, dvēseles pieņem, cena pēc vienošanās. Dvēselei esot jābūt tukšai un tīrai, nedrīksot būt vairāk kā 20% noslogota. Pretim varot dabūt vai nu citu, lietotu dvēseli (85-90% noslodze), kompensācijā saņemot mierīgu prātu un veselīgu miegu 30 gadiem, vai palikt pavisam bešā, kompensācijā saņemot naudas pabalstu katru mēnesi visu atlikušo mūžu.

Jautāju, kur paliks mana labā dvēsele pēc nodošanas - tā aiziešot citiem, turīgākiem ļaudīm apmaiņā pret viņu pilnajām grēku tašām. Citi gan paši nez kādiem līdzekļiem attīrot dvēseles un tad nododot apmaiņā pret naudu turpmākamam mūžam… Klausījos dvēs’ļu meistarā un nespēju vien nobrīnīties, cik daudzi to jau ir izdarījuši.