Originally published at BlogBlodziņš. Please leave any comments there.

Pirmā josla, labējā no trijām, tā ir visrāmākā. Tur laiks rit savu ritumu, gandrīz tādu, kādam tam būtu jābūt.

Pa vidējo apsteidz tie, kuriem laiks ir nedaudz straujāks.

Pa kreiso skrien tie, kuriem laiks ir tik īss, ka paši nepaspēj pamanīt.

Vēl dažiem laiks te ir, te nav. Tie lēkā starp otro un trešo joslu.

Nomierināsimies kopā, labajā maliņā. Noķersim savu laiku un izbaudīsim to lēnītēm. Kamēr vasara. Mana vasara ir garāka vasara, kamēr esmu maliņā.

Jokaini, kā nomērīt laika ātrumu, ja laiks jau pats ir ātruma mērs? Tomēr es zinu, ka malā tas ir lēnāks. Virpuļdūdas man to pateica.