Bērnībā nedrīkstēja pirkt un, vēl trakāk, ēst, poļu ābolus. Iemesls bija pat muļķim skaidrs - nitrāti. Tie dzīvoja uz ābolu miziņām, veidojot lielāka vai mazāka izmēra kolonijas un ar cilvēka dzīvības dziņu nu nekādi nebija savienojami. Bija nopērkami kooperatīvu ražojuma nitrātu testeri, kas kļuva rozīgi vai pat sarkani, sastopot dzīvu nitrātu. Nitrāti bija visur, pavisam noteikti gaļā, arī tajos ābolos un pat zivju konservos, šķiet.

Tagad nitrātu vairs nav. Toties mums ir E. E ir daudz sliktāks par nitrātiem, E var iekļūt visneiedomājamākajās vietās, E var ieņemt visneiedomājamākās formas (piemēram E-tiķis slēpjas zem E₂₆₀). Ļaudis pat drukā speciālus E-katalogus, lai varētu atpazīt E dažādās formas.
Tāpat tagad nedrīkst pirkt ārzemju ābolus, jo to pārvadāšana veicina globalizāciju un globalizācija ir slikta, jo var atvest svešas dzīvnieku un mikrobu sugas. Un slikta tāpēc, ka bojā ekonomiku.

Tā nu tas ir. Laiki mainās, bet smukos poļu ābolus kā nedrīkst, tā nedrīkst pirkt.