(Piedodiet, romantikas meklētāji, šis būs tehniskais ieraksts)

Ja es būtu mūzikas tirgotājs, es noteikti izdomātu kādu shēmu, kā elektroniski pārdot mūziku, par kuru tu vari pierādīt, ka esi to pircis. To, protams, skaļi reklamētu, apgalvojot, ka vienīgi pie manis var iegādāties legālu mūziku, kas vienmēr būs legāla.

Viena shēma nupat ienāca prātā - risinājums Latvijas tirgum.

• Pircējs izvēlas MP3 failu, kuru vēlas iegādāties, paziņo par to pārdevējam (sakrauj e-veikala “groziņā” un dodas uz check-out), pasūtījumam līdzi dodot pasūtītāju identificējošu informāciju - piemēram, vārdu, uzvārdu un personas kodu
• Pārdevējs
  • Modificē pārdodamo MP3 failu, ierakstot tajā (ID3 marķējuma COMMENT laukā) identificējošo informāciju
  • Aprēķina SHA-1 hešvērtību modificētajam mp3 failam
  • Paraksta iegūto hešvērtību ar savu privāto atslēgu (iegādājama Latvijas Pastā, 22LVL), izmantojot laika zīmogu
  • Nodod pircējam gan MP3 failu, gan paraksta failu.
• Pircējs
  • Klausās labu mūziku no iegūtā MP3, kuram komentāros rakstīts viņa vārds un rūpīgi glabā paraksta failu
  • Sagaidot AKKA/LAA reidu pie sevis ciemos, uzrāda savu MP3 failu
• AKKA/LAA
  • Apskata MP3 failu, kur rakstīts pircēja vārds
  • Skaļi iesmejas un saka, ka tā jau kurš katrs var MP3 faila komentāru laukā ierakstīt savu vārdu
• Pircējs
  • Lepni izvelk paraksta failu un parāda - “re, šim failam aprēķinot SHA-1 hešvērtību, iegūst šādu te ķesku(apmēram ‘d0be2dc421be4fcd0172e5afceea3970e2f3d940′), un, re, šādu ķesku man šis te pārdevējs ir parakstījis ar LP izsniegtu paraksta karti”
• AKKA/LAA
  • Atvainojas, atzīst, ka viss ir legāli un dodas prom.

Tādējādi mūzikas failu izcelsme ir skaidra - var noskaidrot, kurš un kad ir pārdevis šo failu šim pircējam. Kāpēc pats pārdošanas fakts bija legāli - tā jau ir pārdevēja atbildība.