September 3rd, 2008

• Dinamīts!
• 9/3/08 01:51 am
• Manas domas uzspridzina visas iepriekšējās vērtības priekštatus. Nekas nepaliek savā vietā. Tās ir pretrunu pilnas, grūti apkopojamas vienā veselumā. Domas plosās veidojot negatīvus, savdabīgus salīdzinājums...
  Viss ir vienreiz, kā teikts Bībelē. Klusi prātā iezogas domas par pagātni, mūžību, nākotni. TU DZĪVO TIKAI VIENREIZ, TĀPĒC DZĪVO TĀ, LAI NEBŪTU ŽĒL AIZGĀJUŠO GADU. Mainīt pagātni nav iespējams. Spēles likme, ko ar mums spēlē dzīve, ir cita - augstāka. No izdarītā nevar tikt vaļā nekad, nekāda attīstība vai pārvērtības nemainīs notikušo. Viss, kas ir radies reiz iznīks. Mēs to saprotam, bet ceņšamies aizmirst par to. Neraugoties uz bailēm un līdzcietību, mēs visi esam laimīgi. "Pagātne un tagadne ir viens un tas pats, proti, kaut kas tāds, kas savā acīmredzamajā daudzveidībā ir tipiski vienādais, un kā nemainīgu tipu pastāvīga atkārtošanās tas savā būtībā ir nekustīgs nemainīgas vērtības un mūžīgi vienādas nozīmes tēls. /F.Nīče/"
  Atgriežas tipiski vienādais, kas veido mūsu būtību. Tā ir mīlestība, kas atgriežas paaudzēs, simpātīju, draudzības, naida mūžīgā atgriešanās. Izdarītais nekad nevar tapt par neizdarīto. Nereāli. Katra mūsu rīcība, katrs solis ieiet nevis nejaušas dzīves aizmirstībā, bet gan mūžībā. Ja tu vienreiz uzdrošināsies būt slikts, tavs sliktums turpināsies līdz bezgalībai. Apžēlošana nav iespējama.
  
• Comments have been disabled for this post.