17 February 2009 @ 08:36 pm
 
gribējās rakstīt sākotnēji neko pozitīvu, bet nu dziesma tā pamatīgi mainīja noskaņu. Era - celtic myst.... tiešām jauks, pozitīvs gabals. joprojām sāp un, kaut arī baidijos no atkārtotas "iekrišanas", atsākot strādāt ar persona non grata patiesībā jūtu tik asu nepatiku ko varētu robežot ar naidu. nemaz ar netaisos uzlabot attieksmi pret viņu lai vai kas. izskatās ari laikam ir turēts solījums - vairs neteikt nevienam tik mazu, bet nozīmīgu vārdiņu - piedod. vismaz ne viņa klātbūtne. ha... saku tā, it kā nemaz neklusētu un neignortētu, ja neskaita pāris dzēlības par izmestiem glupiem jokiem. varbūt derētu pat birojā smieties tā it kā nekas nebūtu bijis, bet tas liekas pāri maniem spēkiem... tie nav domāti tāda mūdža ausīm
patiesībā ir arī tagad smaga atkarība... no mūzikas... tā spēj vadīt manu noskaņojumu man vēlamajā virzienā un nekas nav pret tādu atkarību :)

p.s meit, tu savam bērnam inčukalnā teici, ja vēl atceries par ko - paskaties, jo ko tādu tu nez vai vēl redzēsi...
tagad varu teikt, ka tā vairs nav reta parādība, bet jau ieradums.
 
 
noskaņa: blah
austiņās skan: Era - Celtic myst
 
 
( Post a new comment )
Medical Division[info]seila on February 18th, 2009 - 11:18 am
Hmmmm...varbūt, ka to tomēr nevajadzētu padarīt par ieradumu?
(Reply) (Link)