Diivaini, ka taa, bet peedeejaa laikaa, dziive tieshaam tikai plaukst un zaljo.
Varbuut tapeec, ka man ir burviigs dienas rezhiims un man ir laiks pilniigi visam, ko vien veelos dariit.
Piemeeram, pirmdien es pavadiiju leda prom uz taaleem zilajaam un peec tam visu dienu noguleeju. Otrdien es atkal izpildiiju iknedeeljas maajsaimnieces pienaakumus un devos ciemaa pie trakajaamm, miljajaam dejotaajbiedreneem. Un pavadiiju burviigu vakaru kopaa ar shokolaadi, kartupeljiem un seenju meerci un seksu lielaa pilseetaa, un visu, kas tur notiek. Un jaa, bija arii jaukas telefonsarunas. Shodien..shodien? Shodien es atkal biju lidostaa, tikai daudz, daudz lielaakaa kaa muusu mazaas Latvijas airports, un patiesiibaa jau taa nemaz nebija iista lidosta, tikai filmeeshanas laukums un vispaar es jau tikai skatiijos..bija jauki, smiekliigi utt utjp. Tikai pasakiet man vienu - kaa no tik mazas valstinjas kaa Krakozija var iet tieshais reiss uz ASV? Nemaz nerunaajot par shi tik leetu Hugo BOSS uzvalku - $156, vai k.kaa taa.. bet vispar jau iesaku The Terminal noskatiities. Ja negribas nekaadas smagaas psihologjiskaas draamas, bet gluzhi vienkarshi 2u stundu ilgu atpuutu. Jaa un tad veel shodien daudz visaadu jauku sarunu. Arii skumjas, arii pavisam vienkarshas. Visaadas. Arii klusums. Visa kaa shodien bija gana. Un ziniet..ja sagribas churaat, seezhot sastreegumaa, kas nemaz nekust uz priekshu.., nav patiikami.

Taads luuk domu skreejiens sanaaca.