Jūlija beigās pārvākšos uz ciemu, kur dzimusi iepriekšējā Nīderlandes karaliene Beatrikse (un joprojām šad un tad uzturas). Dzīvošu nelielā dzīvoklī lielā savrupmājā ar plašu, skaistu dārzu. Un, tiklīdz iziet pa vārtiņiem, jau esi uz celiņa, kas ieved mežā, uz kuru bieži jau tāpat braucām brīvdienās. Nevaru sagaidīt. Tikmēr izpārdodu mēbeles, māja paliek patīkami brīva. Man patīk šī pārvākšanās, var visu mierīgi sašķirot, atbrīvoties no liekā un beidzot izmest to, ko iepriekš roka necēlās. Tāpat ietaupās nauda, jo beidzot ir jāapēd viss ēdamlietu stash saldētavā un pieliekamajā.
Manas mīļākās puķes ir pujenes, samtenes, puķuzirņi. Aprīlī nopirku samteņu sēklas un sasēju visādos dažāda izmēra un stila podos, tagad ik pa laikam pieeju pie durvīm iečekot, sik skaisti sāk ziedēt. Arī kaimiņiene izteica komplimentu, ka forši izskatās. Droši vien tāpēc, ka nacionālajā, oranžajā krāsā.
Pujenes un samtenes man saistās ar abām manām vecomammām. Vienai bija vienas, otrai otras pukes pie mājām. Savukārt puķuzirņiem ir superīga smarža.
Netālu no mana ciema, pāris minūšu brauciema attālumā, ir liels dārzniecības veikals, kas bija diezgan bīstami, jo no turienes es nekad ar tukšām rokām neizgāju. Savukārt māja uz kuru pārvākšos vispār ir blakus tik pat milzīgai dārzniecibai. Nu tā, ka minūte ar kājām jāiet, no dārza var redzēt. Tad jau redzēs, cik ilgi es noturēšos tajā neko nenopirkt.