03:56 pm
Es nesapņoju, man viss notiek pa īstam.
Vispār, kaut kas, kaut kad, kaut ko manī mainīja un es beidzu kaut ko gaidīt, kaut ko cerēt, būvēt gaisa pilis un paradoksāli, bet tieši tad viss sāka notikt. Ja neskaita bērnību, var teikt, ka šis ir piepildītākais laiks, kāds man ir bijis, turklāt nav iemesla, ka kaut kas šajā ziņā mainīsies.
04:14 pm
Tātad, spilgtākie vakardienas brīvsoļa notikumi:
- Rokenrigā uz skatuves uzkāpj džeks un sāk dzīt kaut kādu jēlo huiņu par tēmu, ka katra cilvēka dzīvē esot brīži, kurus vēlamies īpaši atcerēties bla,bla,bla, nevar saprast, priekš kam šis nevajadzīgais ievads, taču beigās viņš pajautā pie bāra sēdošajai beibei vai viņa kļūs par viņa draudzeni. Beibe paceļ rokas gaisā "V" formā, viņš viņai pasniedz puķu pušķi, mučas bučas. Džeks bija krievs, protams (piedodiet latviešu džeki, bet ar jums galvenajā lomā es neko tādu redzējusi neesmu); publika lauž krēslus un grupas solists velta viņiem dziesmu Suffocate;
- vakara niknākā feiskontrole bija Pulkvedī, jo tur mēs netikām, jo draudzenei dokumenti bija palikuši mājās uz klavierēm; Pienā mūs, diemžēl, ielaida, jo es nerīkojos tā, kā ieteica mans lieliskais draugs un neizlikos par neredzīgu; lieki piebilst, ka Pienā ir ļoti hispterīgi, kā vecmāmiņas dzīvoklī un cilvēki ierodas ar riteņiem plecos un tad sēž dīvānos un izrāda savas vintāžas drēbes un brilles; mana draudzene, lai kaut cik iekļautos vidē, ik pa laikam tvītoja;
- Kefīrā bija nigeru mūzika, tāpēc tur bija arī daudz bārbiju un es skatījos uz viņu pakaļām un sapratu džekus;
- gaidot taksometru sēdēju pie "Gaļas" (Gaļa ir Braiena ielas Makdonalda versija) un garām pagāja bariņš ar hipsteru meitenēm, kuras nesa līdzi VEFam līdzīgu darbojošos radio.
Bet jā, Kefīrs man patika. Ja tur spēlētu vairāk rok/pop-rokmūziku, tad patiktu vēl vairāk.